Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca (Rīgas Debesbrauksanas latviesu pareizticigo baznica) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Satura rādītājs:

Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca (Rīgas Debesbrauksanas latviesu pareizticigo baznica) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga
Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca (Rīgas Debesbrauksanas latviesu pareizticigo baznica) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Video: Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca (Rīgas Debesbrauksanas latviesu pareizticigo baznica) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Video: Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca (Rīgas Debesbrauksanas latviesu pareizticigo baznica) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga
Video: Holy Trinity Orthodox Church. 2024, Novembris
Anonim
Tā Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca
Tā Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca

Atrakcijas apraksts

Līdz 1845. gadam aptuveni 120 latviešu bija pārgājuši pareizticībā, saistībā ar kuru bīskaps Filarets 1845. gada janvārī man tika lūgts piešķirt pagastu dievkalpojumu veikšanai latviešu valodā. Atbilde uz lūgumrakstu tika saņemta tā paša gada aprīlī. Pagastu nolemts nodrošināt ar Rīgas aizlūgumu kapsētas baznīcu. Pirmais dievkalpojums priestera Jakova Mihailova vadībā notika 1845. gada 29. aprīlī. Šis priesteris kalpoja templī līdz 1859. gadam.

1842. gadā Svētā Sinode deva atļauju tēvam Jakovam Mihailovam uzraudzīt pareizticīgo grāmatu tulkojumu latviešu valodā. Viena darba gada laikā tēvs Jakovs pievienoja pareizticībai vairāk nekā 1500 cilvēku. 1859. gadā pēc priestera Jakova Mihailova bērēm šajā baznīcā kalpot tika uzaicināts Jaunpils draudzes priesteris Vasilijs Reinhauzens. Viņš šeit kalpoja 20 gadus.

1858. gadā aizlūgšanas baznīca tika atdalīta no Aleksandra Ņevska baznīcas un latviešu un krievu draudzes tika apvienotas vienā draudzē. Pēc šīs apvienošanās draudzes locekļu skaits pieauga līdz 1200 cilvēkiem. Dievkalpojumus sāka rīkot jauktajā slāvu-latviešu valodā.

1867. gadā par valdības līdzekļiem pagasta vajadzībām tika uzcelta otrā kapsētas baznīca Voznesenskaya, kas paredzēta 500 cilvēkiem. 1875. gada beigās aizlūgšanas baznīcā izcēlās ugunsgrēks, kas izpostīja templi. 1879. gadā tika iesvētīta jaunuzceltā Pokrovska baznīca, pēc kuras tajā nonāca draudzes krievu daļa. Latviešu draudze paliek Debesbraukšanas baznīcā, kur dievkalpojumus sāk rīkot latviešu valodā.

1896. gadā tika pieņemts lēmums paplašināt Debesbraukšanas baznīcu, jo draudze pieaug tik daudz, ka esošā baznīca nevar uzņemt visus draudzes locekļus. Tempļa rekonstrukcija tika veikta pēc diecēzes arhitekta V. I. Lunska projekta. 1909. gadā baznīcai tika piegādāta elektrība.

Padomju varas gados Debesbraukšanas baznīca bija aktīva, šeit regulāri notika dievkalpojumi, lai gan viņi centās slēgt templi. Kopš 1993. gada, pateicoties draudzes priekšnieka centieniem, kā arī draudzes locekļiem, kuri veic ziedojumus, baznīcā tiek veikti remontdarbi un restaurācijas darbi. Renovācijas laikā tika nomainīts jumts un centrālais krusts. Tika uzstādīts jauns zvans, interesants fakts ir tas, ka tā iegādei nepieciešamā summa tika savākta divās svētdienās, un tieši tik, cik zvaniņš maksāja. Turklāt tika nomainīti ārējie logi, un apkures sistēma tika nomainīta pret gāzes.

Pirms vairākiem gadiem Svētdienas skola atkal sāka darbu templī, un nodarbības notiek dažādām vecuma grupām. Turklāt tiek rīkotas tematiskas bērnu nometnes, kuru laikā bērni un vecāki mācās, veido, zīmē, mācās rūpēties viens par otru, dodas pārgājienos un sporto. 2001. gadā dievkalpojuma laikā svētku dienā tika pamanīts, ka Iveronas Dieva Mātes ikona, kas atrodas ikonostāzē, straumē mirres. 2007. gadā tika atzīmēta 140. gadadiena kopš Kunga Debesbraukšanas baznīcas celtniecības, bet 2008. gadā - 140. gadadiena kopš tās izgaismošanas.

Foto

Ieteicams: