Atrakcijas apraksts
Jāņa (Jāņa Kristītāja) baznīca Cēsīs ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā tika uzcelta 1281.-1284. Gadā kā galvenā Livonijas ordeņa katedrāle trīsnabu, sešu pīlāru baznīcas veidā. Tā ir milzīga katedrāle, kas ir 65 metrus gara un 32 metrus plata. Sastāv no trim daļām, un tās rietumu daļā atrodas jaudīgs 65 metru zvanu tornis ar 15 metru augstu gotikas smaile. Templis ir paredzēts 1000 sēdvietām.
1582.-1621. Gadā baznīca bija Livonijas katoļu bīskapa katedrāle, un pēc 1621. gada tā kļuva par luterāņu baznīcu. Dažas detaļas (piemēram, šķērsgriezuma pīlāru tilpuma pakāpiens) norāda uz Rīgas Svētās Marijas katedrāles arhitektūras ietekmi. Un ēku masīvība un dekoru lapidaritāte ir raksturīga Livonijas ordeņa ēkām. Sienas veidotas no rupji šķeltiem kaļķakmens blokiem, ribas un arkas veidotas no formas ķieģeļiem, kas atrodami ordeņa mestra pilī.
Tempļa krustojuma velves un augšupejošais bazilikas elements, kas no ārpuses pārklāts ar sarkaniem ķieģeļiem, dekorēts ar lancetes nišu frīzi un izgriezts ar gotiskiem logiem, ir raksturīgi arhitektūrai ap 14. gadsimta vidu. Par to liecina arī vienīgā vidējās navas velvju konsole, kas izgatavota vīrieša galvas formā un atrodas netālu no triumfa arkas.
Ordeņa ietekmes pieaugums bija iemesls kādai katedrāles modernizācijai, kas, iespējams, sākās 15. gadsimta sākumā. Presbiterija bija iegarena un augstumā pielīdzināta vidējai nai (tās velves ir ļoti izliektas, salīdzinot ar pārējām, fasādes rotātas ar parastu arkādes frīzi), un ziemeļu navas pusē atradās kapela - taisnstūra kapela. Visticamāk, tajā pašā laikā tika uzcelts rietumu tornis ar augstu smaili, kas sabruka 17. gadsimta sākumā un ir atjaunots gandrīz 100 gadus. Tornī ir saglabāts bijušais galvenais perspektīvais portāls, kas dekorēts ar stilizētām zoomorfiskām figūrām.
17.-18. gadsimtā ārējās sienas, kas bija mainījušās velvju izplešanās un biežu ugunsgrēku ietekmē (1607., 1665., 1748. gads), tika nostiprinātas ar masīvām balstiņām un iekšējiem savienojumiem. 1853. gadā vietējais amatnieks M. Sarum-Podyn 'uzcēla augšējo slāni un piramīdveida torni uz rietumu torņa. Tā rezultātā tā ieguva neogotikas iezīmes.
Sakarā ar kultūras slāņa pieaugumu (pašreizējais zemes līmenis ir 1, 5-2 metrus augstāks nekā iepriekšējais), ir izkropļotas vidējās un sānu jūru proporcijas. Pīlāri, kas sadala baznīcu garenvirzienā, ir neparasti zemi, jo grīdas līmenis tagad sasniedz gandrīz uz tiem esošo arku papēžus, un velves ir tupētas.
Baznīcas interjerā ir daudzu Livonijas ordeņa meistaru un bīskapu kapa pieminekļi, kas ir 15.-16. gadsimta dekoratīvās mākslas piemēri. Starp tiem es vēlētos izcelt bīskapa I. P. Nidecki (apmēram 1588. gads) vēlās renesanses laika kapa pieminekli, kur nišā atrodas mirušā guļus figūras skulpturāls attēls. Neogotikas retablo tika izveidots pēc arhitekta AI Stackenschneider no Sanktpēterburgas idejas (1858, galdnieks Bidenrots), altārgleznu "Golgāta" gleznoja slavenais gleznotājs IP Kelers no Igaunijas (1860, kopijas Īzāka katedrāle un Sv. Stefana katedrāle) Vīnē). Kora logus rotā 1880. gadu vitrāžas.
1907. gadā baznīcā parādījās jaunas ērģeles. Arhitekts V. Neimans uz velvju ribām atjaunoja viduslaiku polihromo krāsu. Ir sākti arī darbi, lai atbrīvotu ēku no vēlākiem paplašinājumiem. 30. gados tika uzcelta sakristeja, kas aizstāja iepriekšējo pie kora dienvidu sienas.
Šodien Cēsu Svētā Jāņa baznīca rīko pasaulslavenu koru un ērģeļmūzikas koncertus. Templis ir mājvieta Starptautiskajam jauno ērģelnieku festivālam. Turklāt baznīca ir mākslinieku iecienīta vieta. Šeit tiek rīkotas dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats, un jūs pat varat redzēt Zilo kalnu, kas atrodas 40 kilometru attālumā.
