Kārļa vārti (Karlstor) apraksts un fotogrāfijas - Šveice: St Gallen

Satura rādītājs:

Kārļa vārti (Karlstor) apraksts un fotogrāfijas - Šveice: St Gallen
Kārļa vārti (Karlstor) apraksts un fotogrāfijas - Šveice: St Gallen

Video: Kārļa vārti (Karlstor) apraksts un fotogrāfijas - Šveice: St Gallen

Video: Kārļa vārti (Karlstor) apraksts un fotogrāfijas - Šveice: St Gallen
Video: Discover Switzerland’s Mountain Stanserhorn with world’s first open-air cable car ! Swiss View 2024, Septembris
Anonim
Svētā Čārlza vārti
Svētā Čārlza vārti

Atrakcijas apraksts

Karlstor jeb Svētā Kārļa vārti ir vienīgā saglabājusies Šveices Svētās Gallenas pilsētas viduslaiku mūra daļa. Šie vārti tika uzcelti 1569.-1570.

Ņemot vērā ekonomisko stabilitāti, ko pilsēta ieguva 14. gadsimtā linu darbnīcu attīstības rezultātā, Sentgallena tika uzskatīta par atsevišķu vienību, kas nav atkarīga no Konfederācijas. Tajos laikos tās vēsturi spēcīgi ietekmēja atkārtotie konflikti starp pilsētu un vietējo klosteri. Jau tad tika izteikta ideja pilsētas sienā uzbūvēt atsevišķus vārtus, lai svētie tēvi varētu tos izmantot un nesadurties ar pilsētniekiem. Tad šis plāns netika īstenots.

Pēc labi zināmā reformācijas piekritēja Joahima fon Vata 1526. gadā Sentgallenā sāka sludināt savu reliģiju, daudzi pilsētas iedzīvotāji kļuva par protestantiem. Katoļu klosteris kļuva vēl izolētāks. Abatija atradās pilsētas teritorijā, kuru savukārt ieskauj aizsargmūri ar torņiem. Tādējādi, lai pamestu pilsētu, klostera abatam bija jābrauc cauri pilsētai, kas bija pieņēmusi jauno ticību. Tas izraisīja vēl spēcīgākas sadursmes starp mūkiem un pilsētniekiem. Tikai 1566. gadā abas karojošās puses spēja atrisināt šo konfliktu ar starpnieku palīdzību. Abats Otmārs Kuncs saņēma tiesības izgatavot savus vārtus ar paceļamo tiltu pilsētas sienā, kas atrodas vistuvāk klosterim. Vārtus, kas ved no abatijas uz pilsētu, vajadzēja aizslēgt ar divām slēdzenēm. Atslēgas bija tikai klostera abatam un pilsētas mēram. Savukārt abatam bija jāatsakās no visām pretenzijām pret pilsētu un tās iedzīvotājiem.

Svēto Čārlza jauno vārtu celtniecība sienas dienvidaustrumu daļā sākās 1569. gadā. Pacelšanas tilta vietā tika uzcelts šaurs dambis ar nelielu koka tiltu. Un šodien uz Svētā Čārlza vārtiem var redzēt reljefu, kurā attēlots abats Otmārs, kurš panāca to uzbūvi. Netālu atrodas klostera dibinātāja Svētā Galla tēls. Un virs tiem var redzēt atvieglojumu ar Jēzus krustā sišanu. Tuvumā tēlnieks Baltus fon Seilmannsveilers attēloja Jaunavu Mariju un Jāni. Vārti ir nosaukti pēc kardināla Kārļa Borromeo vārda, kurš bija pirmais baznīcas hierarhs, kas caur to ienāca pilsētā.

Foto

Ieteicams: