Atrakcijas apraksts
Zviedru vārti ir kultūras piemineklis, arhitektūras komplekss, kas atrodas vairākās mājās Torna ielā Rīgā, Latvijā
1621. gadā Rīgu valdīja Zviedrija. Zviedru okupācija ilga līdz 1711. Likumsakarīgi, ka Zviedrijas valdīšana atstāja manāmu nospiedumu Rīgas vēsturē. Šajā laikā pilsētā parādījās jaunas arhitektūras ēkas: Jakovļevska barakas vai Džakaba kazarmas un zviedru vārti, kas šobrīd ir vieni no populārākajiem Rīgas apskates objektiem.
Pēteris I pavēlēja iznīcināt Jēkaba kazarmas. Vēlāk to vietā tika uzcelti jauni. Zviedru vārti ir vienīgie no visiem pilsētas vārtiem, kas līdz mūsdienām saglabājušies gandrīz nemainīgi.
Leģenda vēsta, ka Zviedrijas vārti tika uzcelti 17. gadsimta beigās. Kāds uzņēmīgs un uzņēmīgs Rīgas tirgotājs nolēma izgriezt vārtus savā mājā Nr.11 Torne ielā. Tādā veidā viņš vēlējās izvairīties no nodevu maksāšanas par precēm, kuras oficiāli ievestas caur Smilšu pilsētas vārtiem. Tā kā vārti atradās viņa mājā, tirgotājs nolēma caur tiem iekasēt nodevu.
Tomēr ir reālistiskāka Zviedrijas vārtu veidošanās versija. Visticamāk, pilsētas varas iestādes nolēma aprīkot slēgtu eju ēkām, kas atrodas Torne ielā. Tāpēc tika izgriezti jauni vārti.
Zviedru vārti tika saukti divu iemeslu dēļ: pirmkārt, to izskats sakrita ar zviedru ieņemto Rīgu, un otrs iemesls ir tas, ka visbiežāk šos vārtus izmantoja zviedru karavīri. Karavīri tika izvietoti Jakovļevska kazarmās, kas atradās netālu no vārtiem. Tāpēc Zviedrijas vārti ir sava veida Zviedrijas valdīšanas laikmeta simbols. Naktī zviedru vārti tika aizslēgti ar spēcīgām skrūvēm, un sargi cieši vēroja, lai caur tiem nevarētu iekļūt neviena dzīva dvēsele.
Pastāv leģenda, kas runā par briesmīgā mēra augstumu. Šajā laikā pilsēta bija "karantīnā". Viena jauna meitene mēģināja ieiet Zviedrijas vārtos, lai redzētu savu mīļāko. Bet sargiem izdevās viņu noķert. Pret meiteni izturējās ļoti nežēlīgi. Viņa bija dzīva sienā. Kopš tā laika naktī no sienas puses ir dzirdama briesmīga raudāšana un nelaimīgās sievietes vaidi.
Bet ne tikai šī nelaimīgā meitene kļuva par Zviedrijas vārtu ķīlnieku. Saskaņā ar citu leģendu, sienā blakus vārtiem tika iemūrēti divi mīļotāji: latviešu meitene un zviedru virsnieks. Viņu mīlestība sākotnēji bija lemta. Patiešām, saskaņā ar Zviedrijas likumiem virsnieki varēja precēties tikai ar zviedru meitenēm. Mīļotāji neievēroja noteikumus, par kuriem viņi maksāja ar savu dzīvību.
Mūsdienās šī vecā leģenda ļauj mīļotājiem pārbaudīt savu jūtu patiesumu. Ar dvēseles palīgu jums jāiet cauri zviedru vārtiem. Un, ja viņu jūtas ir tikpat spēcīgas kā nelaimīgo mīlētāju, tad tieši pusnaktī pāris dzirdēs loloto “Es tevi mīlu!”, Kas nāk no sienas.
Un viņi arī saka, ka kādu laiku pilsētas bende dzīvoja dzīvoklī, kas atradās virs Zviedrijas vārtiem. Viņam bija ieradums "brīdināt" rīdziniekus par gaidāmo nāvessodu. Iepriekšējā vakarā viņš vienmēr uzlika sarkanu rozi uz loga, un visi iedzīvotāji zināja par gaidāmo asiņaino akciju.
1926. gadā Latvijas Arhitektu biedrība no pilsētas varas iestādēm īrēja māju ar Zviedrijas vārtiem, kas tika pārbūvēta atbilstoši jaunajam mērķim. Ēka ir ieguvusi baroka izskatu, pilnībā sakrītot ar tās parādīšanās laiku. Mājas iekšpusi (krāsnis no 17.-18.gadsimta flīzēm, klasicisma un baroka plafoni utt.) Iekārtoja Rīgas arhitekts un mākslinieks A. I. Trofimovs.
Šobrīd Arhitektu nama ansamblī ietilpst mājas Nr. 11, Nr. 13 un Nr. 15 pie Zviedrijas vārtiem. Papildus Latvijas Arhitektu savienībai šeit ir bibliotēka, kurā var brīvi ienākt un bagātināties ar zināšanām par valsts vēsturi un kultūru.
