Atrakcijas apraksts
Dabas parks Daugavas loki atrodas Latvijas Daugavpils un Krāslavas apgabalos abās Daugavas krastos. Parks 120 kvadrātkilometru platībā tika izveidots 1990. gada 25. februārī. Tās dibināšanas mērķis bija unikālas dabas vietas saglabāšana. Kad parks tika izveidots, Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecība tika pārtraukta. Slutishki ciematā atrodas pīlārs, uz kura varētu paaugstināties ūdens Daugavpils hidroelektrostacijas rezervuārā.
Augstumu atšķirības Daugavas loki parkā sasniedz 50 metrus, un dažreiz pat vairāk. Tā, piemēram, ir tik maza pilsētiņa Sargelishki, kas atrodas 160 metru augstumā virs jūras līmeņa, un Daugava, kas atrodas mazāk nekā 1 km attālumā no ciema, plūst jau augstumā. 90 metrus virs jūras līmeņa.
"Daugavas loki" teritorijā ir liels skaits strautu, no kurām lielākā ir viena no Daugavas pietekām - Melkalne. Parkā reģistrētas nedaudz mazāk par 700 augu sugām. Meži aizņem vienu trešdaļu parka teritorijas.
Daugavas Loki parka teritorijā ir divas lielākās klintis Latvijā. Lielākā ir Ververskas klints, kas ir 42 metrus augsta un aptuveni 400 metrus plata. Ververska klints atrodas Daugavas kreisajā krastā, 3 km attālumā no Slutishki ciema. No izskalošanās paveras skaists skats uz Latviju.
Sārtums notika pēc pēdējā ledus laikmeta. To galvenokārt veido grants. Iepriekš spēcīgu plūdu laikā, kad ūdens bija tuvu kraujas malai, bieži notika zemes nogruvumi. Pēdējais tika reģistrēts 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Pēdējā laikā nav notikuši būtiski plūdi un zemes nogruvumi. Kas noveda pie klints aizaugšanas. Ververskas klints vidējais slīpums ir 38˚С.
Parkā ir daudz kultūrvēsturisku dārgumu. Kopumā ir 23 vērtīgas arheoloģiskās vietas: Juzefovska, Sikeļska, Spruktskas pagasti, Rozališku muižas pils, apmetnes Markovo un Vecračinskis. Turklāt parka teritorijā atrodas Dinaburgas pils makets. Vasargelishki ciematā ir uzstādīts skatu tornis, kura augstums ir 18 metri.
Vecračinskas (Staroračinskas) senā apmetne atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 2,5 km attālumā no Izvaltas dzelzceļa stacijas. To pirmo reizi 1941. gadā aprakstīja huzārs Arvīds Gusars. Pirmie izrakumi tika veikti tikai 1986. gadā Tatjanas Bergas vadībā. Apmetnei, kuras izmērs ir 60x30 metri, ir iegarena trīsstūra forma. Lai izveidotu apmetni, tika izmantota dabiska piekrastes atvase, turklāt tika izveidoti 3 mākslīgie vaļņi. Izrakumu rezultātā tika atrasta tikai 2–10 centimetru pelnu kārta, netika atrasti priekšmeti, kas liecinātu par cilvēku dzīvību. Tiek pieņemts, ka vieta ir datēta ar vēlo dzelzs laikmetu (X-XIII gs.).
