Atrakcijas apraksts
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca ir pirmā mūra svēta ēka Rīgā, kas celta pēc reformācijas sākuma Livonijā. Tās vietā atradās neliela kapela, iesvētīta 1865. gadā. 1875. gadā caur Rīgu izgāja Austrijas imperators Jāzeps II, kurš, apmeklējis šo mazo templi, bija ārkārtīgi pārsteigts un sašutis par kapelas slikto un neizskatīgo izskatu. Viņš ziedoja iespaidīgu naudas summu reprezentatīvāka tempļa celtniecībai.
Pirmais akmens topošās baznīcas pamatos tika iesvētīts 1784. gadā, un gadu vēlāk tika iesvētīta jaunuzceltā baznīca par godu Bēdīgajai Dieva Mātei, dievkalpojumu vadīja bīskaps Jānis Benislavskis. Baznīcas celtniecībai ziedoja topošais Krievijas imperators Pāvils I, Polijas karalis Staņislavs Poniatovskis un citi poļu magnāti. Turklāt vietējie katoļi iespēju robežās sniedza finansiālu palīdzību. Saskaņā ar ķeizarienes Katrīnas II norādījumiem visas pils laukumā esošās ēkas, ieskaitot baznīcu, bija jāceļ klasicisma stilā.
Uzceltais templis bija trīs eju ēka. Baznīcai bija trīs ieejas, galvenā atradās sānos. Pati baznīca veidota klasicisma stilā, bet dažas detaļas piederēja barokam.
1854. gada maijā Rīgā ieradās Krievijas imperators Nikolajs I, kurš, apskatījis templi, paziņoja, ka ēka nav pietiekami plaša, proti, pārāk šaura. Imperatora piezīmes paātrināja remontdarbus. 1858. gadā sākās radikāla ēkas restaurācija, kas ilga 2 gadus. Pārstrukturēšanu uzraudzīja jaunais un talantīgais arhitekts Johans Daniels Felsko.
Pēdējā Sāpju Dievmātes baznīcas rekonstrukcija, kā rezultātā templis ieguva mūsdienu izskatu, notika 1895. gadā. Projektu izstrādāja vācu meistars Vilhelms Bokslafs. Viņš piešķīra ēkai neorenesanses izskatu un paplašināja to, pievienojot telpu kristību ceremonijai.
Tā rezultātā baznīca ieguva elegantu eklektisku apdari, kas praktiski nemainīga līdz mūsdienām. Baznīcas augstums, ieskaitot smaili, ir 35 metri. Galvenā ieeja ir no Pils laukuma puses. Baznīca ir 48 metrus gara un 17 metrus plata. Baznīcai, kā arī sākumā, ir trīs eju forma, pēc veida tā pieder pie halles tipa baznīcas ēkām. Trīsstāvu torņa augšdaļa, kas kalpo kā dominants, ir vainagota ar piramīdveida smaili.
Runājot par interjeru, ir vērts atzīmēt, ka pēc atkārtotām rekonstrukcijām, no kurām katra nesa kaut ko savu, tajā bija savāds visu arhitektūras stilu sajaukums. Šeit jūs varat redzēt klasicisma elementus, šajā stilā baznīca sākotnēji tika izgatavota. Pirmā pārstrukturēšana ienesa romantikas un gotikas elementus, un neorenesanses elementi parādījās vēlāk nekā visi. Baznīca droši izturēja karu periodus un padomju laiku, visu šo laiku tā bija aktīva.
