Atrakcijas apraksts
Netālu no Turcijas kūrorta Didima atrodas senā Prienes pilsēta, viena no divpadsmit slavenākajām Mazāzijas senajām pilsētām. Polis ir ļoti labi saglabājies līdz mūsdienām, un tagad tas ir lielisks hellēnisma pilsētas piemērs.
Prieni 11. gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja Nēleja dēls Epīts, un tā atrodas Mikales kalna pakājē. Šī Jonijas pilsēta sākotnēji atradās Latmijas līča piekrastē, un tai bija divas ostas, kurās atradās neliela flote. Priene piederēja divpadsmit Jonijas pilsētu savienībai un atradās tikai 17 kilometru attālumā no slavenā Mileta. Meander upe plūda desmit kilometrus no polisa. Tomēr 4. gadsimta vidū šīs upes nogulumu dēļ krasta līnija iegrima tālāk jūrā, un pilsēta atradās vairāku kilometru attālumā no ūdens līnijas. Tieši tajā laikā Priene pēc persiešu iznīcināšanas atkal tika pārbūvēta un pilsēta bija jāpārceļ. 3.-2. Pirms mūsu ēras. Priene bija daļa no seleikīdu, pēc tam Pergamonas valstībām; vēlāk tā bija provinces pilsēta Romas impērijā un Bizantijā. Gados, kad politika bija Bizantijas pakļautībā, pilsēta bija Bizantijas bīskapa mītne. Vēlāk upju nogulumu izraisītās augsnes spēcīgās iegrimšanas dēļ Priene zaudēja savu agrāko nozīmi. Varbūt tas noveda pie pilsētas nāves. Bet šajā vērtējumā ir arī citas versijas. Viens no viņiem apgalvo, ka zemestrīce bija Prienes nāves cēlonis, otrs visā vaino malārijas epidēmiju.
Pilsēta pastāvēja līdz 13. gadsimtam, kad turku uzbrukums un vēl lielāka jūras atkāpšanās padarīja to par mazu ciematu, kas pilnībā zaudēja savu agrāko nozīmi. Neskatoties uz to, Priene ir lieliski saglabājusies un praktiski nesatur vēlākas rekonstrukcijas, piemēram, Efezu. Tāpēc to uzskata par vienu no labākajiem senajiem pieminekļiem Egejas jūras piekrastē.
Priene ir viena no nedaudzajām Hellas politikām, kas mūsu laikiem ir sniegusi diezgan pilnīgu informāciju par hellēnisma laikmeta pilsētplānošanu. Pilsētas drupām ir terašu izskats, tāpēc 1765. un 1768. gadā Anglijas Amatieru biedrība par tām veica detalizētu zinātnisku izpēti, bet 1895. - 1899. gadā tās rūpīgi izpētīja Berlīnes muzejam paredzētais Teodors Vegands. 19. gadsimta beigās tos izmeklēja Kārlis Humāns, kurš uzzināja, ka pilsēta ir uzbūvēta pēc arhitekta Hippodama sistēmas. Priene tika sadalīta sešās ielās 80 mini kvartālos, kuru izmēri bija aptuveni 42 x 35 metri. Kvartālos bija četras dzīvojamās ēkas, un visu kvartālu parasti aizņēma sabiedriskās ēkas. Pārsteidzoša ir arhitekta prasme, kas kalnu reljefā ierakstīja tik stingru taisnstūra pilsētas kompozīciju. Tikai Pompejā šis pilsētas izkārtojums tika saglabāts tik neskartā formā, taču tā ir vismaz trīs gadsimtus jaunāka par Prieni.
Viens no pirmajiem Prienē tika uzcelts senais teātris, citādi saukts par Akropoli un datēts ar IV gadsimtu pirms mūsu ēras. Mūsu ēras 2. gadsimtā romieši to rekonstruēja, jo īpaši atjaunoja skatuvi. Teātris atrodas pašā kalna galotnes galā, kura pamatnē atrodas senā pilsēta. No šejienes paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni. Teātris ir veidots kā pakavs klasiskajā grieķu stilā un ir mazs. Tās izcilais ir tas, ka centrā ir altāris, kas iepriekš tika izmantots svētajiem upuriem Dionīsam. Sākotnēji teātrim bija 50 solu līmeņi un tas varēja uzņemt 50 tūkstošus skatītāju, un skatuve bija 18 metrus gara. Ēkas visspilgtākā iezīme tiek uzskatīta par piecu lielu marmora troņu klātbūtni vietējiem cienītājiem. Teātris ir lieliski saglabājies. Aiz ēkas redzamas Bizantijas bazilikas drupas.
Prienes slavenākais piemineklis ir Atēnas templis, kas atrodas uz milzīgas klints fona un ir redzams no liela attāluma. To projektēja arhitekts Pitejs, kurš bija arī Halikarnasa mauzoleja autors. Templis tika veltīts Atēnai Poliasai, kas tulkojumā nozīmē "pilsētas sargs". Tempļa celtniecība sākās ceturtā gadsimta vidū pirms mūsu ēras, kad Aleksandrs Lielais atbrīvoja Prieni no persiešu varas. Tieši viņš piešķīra naudu Atēnas tempļa celtniecībai. Britu muzejā saglabāts Aleksandra Lielā uzraksts ar tempļa iesvētību milzīgas dievietes kulta statujas fragmentu veidā. Būvniecība ilga apmēram divus gadsimtus. Tempļa pamatnes garums un platums ir aptuveni vienāds ar 37 un 20 metriem. Templi ieskāva kolonāde, kurā bija 6 rindas no 11 kolonnām, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai piecas jonu kolonnas. Tempļa celtniecības proporcijas un metodes tika izmantotas kā standarts pat romiešu laikos, kad struktūra tika atkārtoti veltīta Atēnai Poliasai un jaunajam Romas imperatoram Augustam. Tajā laikā visas esošās Prienes svētvietas un tempļi tika pielāgoti imperatora, viņa ģimenes un senču krūšutēlu un statuju izvietošanai. Atēnas tempļa priekšā ir saglabājušās lieliskā altāra drupas.
Pilsētas augstākajā terasē, tieši uz ziemeļiem no tempļa, atrodas Demetras un Koras svētnīcas, kas ir pusotru līdz divus gadsimtus vecākas par jebkuru citu pilsētas ēku. Un nedaudz zem Atēnas tempļa atrodas pilsētas dzīves centrs - Agora (iepirkšanās zona). Tas datēts ar 3. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tās ziemeļu daļā ir 16 metrus gara svēta zāle, un no trim pusēm tā robežojas ar kolonnveida portikiem. Netālu atrodas Buleuterium (parlamenta ēka), kas paredzēta 640 cilvēkiem, blakus tam ir vieta svētajai ugunij - pretapeon. Olimpiskā Zeva templis atrodas agoras austrumu daļā, bet tirgus - rietumos. Abās ceļa pusēs, kas savieno agoru ar rietumu vārtiem, kādreiz ir bagātas dzīvojamās ēkas, dažu sienu biezums ir līdz 1,5 metriem. Nesen atrastās māju kāpnes pierāda, ka senos laikos tām bija vismaz divi stāvi. Turklāt Prienē redzamas ģimnāzijas, stadiona un termu drupas, kas ir diezgan sliktā stāvoklī.
