Atrakcijas apraksts
Saint-Denis bazilika ir viena no vecākajām Parīzes baznīcām, viduslaiku gotikas arhitektūras pērle, nacionālā garīgā svētnīca. Šeit atrodas valsts lielāko monarhu atdusas vieta, kuri atstāja nospiedumu Eiropas un pasaules vēsturē.
Romiešu laikā šeit atradās Katuljakas apmetne. Tieši šeit Parīzes pirmais bīskaps Sv. Dionīsijs, pēc kura vieta tika nosaukta par Saint-Denis. 475. gadā šeit, ar svētību Sv. Ženevjēva uzcēla baziliku. 630. gadā pārbūvētā bazilika kļuva par benediktiešu klostera centrālo templi.
13. gadsimtā Luijs IX atveda šeit savu priekšgājēju pelnus. No šī brīža Saint-Denis bazilika kļuva par karaļu kapu. Tam tika piešķirts "Francijas karaliskās nekropoles" nosaukums.
Šeit ir 25 Francijas monarhu, 10 karalienes, 84 prinču un princeses kapenes. Viņu vidū ir leģendāras personības, bez kurām Eiropa varētu izskatīties savādāk: Kloviss I, kristītais franku karalis Kārlis Martels, kurš pārtrauca islāma virzību uz Eiropas kontinentu, intelektuālis Kārlis V, kurš aizstāvēja valdību suverenitāti un vienotību. Francija. Sentendenē tiek glabāts arī slavenais karaliskais standarts-oriflamma.
Franču revolūcijas laikā klosteris un bazilika tika izlaupīti un slēgti, valdošo personu mirstīgās atliekas tika iemestas grāvī, pārklātas ar kaļķi un aizdedzinātas. 1814. gadā bazilikas atjaunošanas laikā karaļu un viņu ģimeņu kauli tika savākti ossārijā - īpašā krātuvē. Vietējā kapenē Luijs XVI un Marija Antuanete, kuri tika izpildīti ar giljotīnu, tika pārapbedīti. 1830. gadā apbedījumi tika pārtraukti.
Izņēmums tika izdarīts tikai 2004. gada 9. jūnijā: šajā dienā Sentdenisā tika apglabāta jaunā Luija XVII sirds-Luija XVI un Marijas Antuanetes dēls, kurš nekad neuzkāpa tronī.
Karaliskie kapa pieminekļi Saint-Denis ir pārsteidzošs skats: uz kapakmeņiem guļ mirušā gulošās skulptūras, kas izgrieztas ar portreta līdzību. Baziliku rotā krāšņi vitrāžas, kuru stāsti stāsta par krusta kariem.
