Atrakcijas apraksts
Aglonas bazilika tiek uzskatīta par svētceļojumu un katolicisma centru Latvijā. Slavenā bazilika atrodas Aglonas ciematā starp Daugavpils un Rēzeknes pilsētām, Latgalē - Latvijas austrumu reģionā.
1699. gadā zemes īpašnieki Ieva un Dadziborga Šostovicki šeit sauca dominikāņu ordeņa mūkus no Viļņas, un brīnišķīgā vietā Cirisu un Egles ezeru vidū viņi uzcēla no koka baznīcu. 1768.-1789. Gadā vecās baznīcas vietā kopā ar blakus esošo klostera ēku tika uzcelta ķieģeļu baroka stila baznīca. Bazilika tika uzcelta par godu Dievmātes debesīs uzņemšanai. Vissvētākā Dievmātes ikona tika novietota virs galvenā altāra. To izveidoja 17. gadsimtā nepazīstams mākslinieks.
1863. gadā Krievijas varas iestādes aizliedza jaunu iesācēju uzņemšanu katoļu ordeņos. Beigās Aglonā nomira pēdējais dominikānis, un baznīcu pārņēma diecēzes priesteri. 1920. gadā tika iesvētīts pirmais Latvijas bīskaps Entonijs Springovičs, kurš Aglonu pārvērta par atdzīvinātās Rīgas bīskapijas centru.
1944. gada jūlijā frontes virzīšanās laikā priesterim izdevās izņemt ikonu un paturēt to kūtī saimniecībā. Vēlāk ikona tika atgriezta baznīcas altārī.
1980. gadā Aglonas baznīca svinēja 200 gadu jubileju. Un par godu šādiem svētkiem pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tam statusu "basilica minoris", kas nozīmē "mazā bazilika".
Divu torņu baroka baznīca ir trīsnavu bazilika ar sešiem pīlāriem, kuras presbiteriju (altāra pacēlumu) noslēdz daudzstūraina apside. Majestātiskās uz dienvidiem vērstās galvenās fasādes apakšējais līmenis ir akcentēts ar vairāku kolonnu portālu rāmjiem, kas atgādina teātra vidi. Interjera krustojuma arku, velvju, sienu un pīlāru apdarē izmantoti galvenokārt rokaila rotājumi, kas veidoti virs ģipša kārtas, izmantojot grisaille tehniku. Sānu navu velvju pīlāri, kuriem ir spēcīga pamatne un pjedestāli, tiek interpretēti kā atbalsta arku daļa, un tiem nav nekādu postījumu un kapitālu.
Divpakāpju centrālā altāra sastāvs ietver burtu, logu atveres un apsīdas sfēriskos griestus. Altāris izceļas ar dažāda mēroga pasūtījuma elementu gleznaino izkārtojumu, ko papildina svēto figūras, rocaille putti un dekoratīvas detaļas klasicisma stilā. Arī klasicisms ir redzams sānu altāru būvniecībā un dekorēšanā, kas atrodas uz tempļa un kanceles šķērsases. Interjera dekorācijā saglabāta 18. gadsimta beigu - 19. gadsimta sākuma glezna, koka skulptūra un ērģeles (19. gs.).
Prāvesta Andreja Aglonieša vadībā bazilika un apkārtne tika rekonstruēta 1992.-1993. 1993. gada janvārī baznīcā tika izveidots koris "Magnificat", kurā bija 40 dalībnieki (ērģelnieki, mūziķi, ārsti, skolotāji no visas Austrumlatvijas), kura diriģente un mākslinieciskā vadītāja bija ērģelniece Ieva Lazdāne. Kora repertuārā ir vairāk nekā 200 skaņdarbu. Tie ir garīgie korāli, kantātes, psalmi, mises un laicīgā mūzika. Koris piedalās visos lielākajos baznīcas svētkos. Kustības Teze tikšanās laikā 1993. gada beigās - 1994. gada sākumā koris Magnificat bija Minhenē. 1996. gadā, Lieldienās, koris apmeklēja Eiropas svētās vietas: Zakopani Polijā, Altetingu Vācijā, Lāzleitu un Lurdu Francijā, Monseratu Spānijā.
1993. gada 9. septembrī Aglonā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Viņš svinēja Pontifikālo Misi, kurā piedalījās aptuveni 380 000 svētceļnieku.
Svarīgākie Aglonas bazilikas svētki ir 15. augusts - Dievmātes debesīs uzņemšanas diena. Katru gadu šeit ierodas aptuveni 150 000 svētceļnieku.
