Atrakcijas apraksts
Vitebskas rātsnams ir Vitebskas simbols, tā lepnā atmiņa par neatkarības un pašpārvaldes laikiem. Rātsnamiem bija atļauts būvēt tikai tās pilsētas, kurām tika piešķirts Magdeburgas likums - likumu kopums, saskaņā ar kuru pilsētai, kurā darbojās visas nepieciešamās iestādes un tika stingri ievērota kārtība, tika piešķirta brīvība no feodālajiem pienākumiem, vietējiem likumiem, un valsts tiesa.
1597. gadā Polijas un Zviedrijas karalis, Lietuvas lielkņazs Zigmunds III Vasa piešķīra Magdeburgas tiesības Vitebskas pilsētai. Vitebskā tika izveidota pašpārvalde-maģistrāts, un tirgus laukumā tika uzcelta koka rātsnams.
1623. gadā Vitebskā sākās nemieri saistībā ar pareizticīgo iedzīvotāju sacelšanos pret Vienotības baznīcu. Šim nolūkam 1624. gadā Vitebskai tika atņemtas Magdeburgas tiesības kā pilsētai, kas nespēj uzturēt kārtību un mieru savās sienās.
1644. gadā par izciliem nopelniem karā ar Krieviju Polijas karalis un Lietuvas Lielhercogistes princis Zigmunds III Vitebskā atjaunoja Magdeburgas likumus, saistībā ar kuriem tika pieņemts lēmums arī par rātsnamu. Rātsnama koka ēka vairākas reizes nodega, tāpēc 1775. gadā tika nolemts uzcelt ķieģeļu rātsnamu.
1883. gadā rātsnama tornī uzstādīja pulksteni un pabeidza smailu tornīti rotondas formā. 1911. gadā tika pabeigts trešais stāvs. Kopš 1924. gada bijušajā rātsnamā atrodas novadpētniecības muzejs.
Lielā Tēvijas kara gados izpildīto partizānu piemiņai, rātsnama priekšā, bijušo karātavu vietā tika uzstādīta piemiņas zīme.
