Atrakcijas apraksts
Skatoties uz Rīgas domi, rodas sajūta, ka tas vienmēr ir stāvējis šajā vietā, bet tā nav. Rātsnama pirmā ēka ieņēma vietu, kur tagad paceļas RTU laboratorijas ēkas. Tie tika uzcelti 20. gadsimta 60. gados. Kad deviņdesmitajos gados viņi sāka runāt par Rātsnama atjaunošanu, viņiem tas bija jābūvē uz jaunas, nevis uz tās vēsturiskās vietas.
Saskaņā ar vēsturiskajām hronikām pirmā rātsnama ēka atradās divu ielu krustojumā: Tirgonu (Torgovaja) un Shkyunu (Sarainaya). Pilsētnieki ar 1225. gadu varēja ar varu iegūt pilsētas valdību. Tajos gados sacēlās tie, kuri bija neapmierināti ar bīskapa Alberta fon Boksgevena autoritāti. Gadu vēlāk, 1226. gadā, Rīgai izdevās aizstāvēt pilsētas tiesības un iespēju īstenot neatkarīgu politiku. Šis apstāklis noveda pie pilsētas domes (rata) izveidošanas, kā arī ēkas uzcelšanas tai. Uzbūvētā Rātsnama rezidence atradās pie tā sauktajiem lielajiem vārtiem, kas bija centrālā ieeja Rīgā.
Domājams, ka Rātsnama pirmā ēka tika izpostīta ordeņa atraisītās kaujas rezultātā, kad ordeņa karaspēks 1297. gada tautas sacelšanās rezultātā nokavēja Rīgu. Lai gan 1330. gadā ordenim izdevās iekarot Rīgu. 1334. gada rakstiskos avotos minētā jaunā ēka tika uzcelta, lai aizstātu veco Rīgas tirgus laukumā.
Tiek pieņemts, ka Rātsnama otrā ēka celta gotiskā stilā, ar augstu divslīpju jumtu. Kopumā bija 6 istabas. Pirmā stāva telpas tika izīrētas tirdzniecības platībām. Katru gadu valsts svētku - Miķeļdienas priekšvakarā, kad notika masu svinības, vēstneši no Rātsnama balkona nolasīja jaunus dekrētus un dekrētus, tostarp izmaiņas nodokļu iekasēšanas jomā, kā arī monopoli jebkura produkta (piemēram, alus) ražošanai. Vēstnieku runas vēlāk sauca par birģera runām. Pēc 175. gada uz Rātsnama balkonu tika uzaicināts mūziķis, kurš ar melodiju “noskanēja” katras jaunas stundas sākumu.
Rātsnama otrā ēka tika nopietni bojāta pilsētas aplenkuma laikā Pētera I karaspēka laikā 1709.-1710. Lēmums par ēkas nojaukšanu tika pieņemts tikai 18. gadsimta vidū. Vienlaikus sākās jau trešās pēc kārtas jaunās ēkas projektēšana un būvniecība, tās celtniecība ilga 15 gadus, jo valdība laiku pa laikam piešķīra līdzekļus jaunā rātsnama celtniecībai.
Rātsnama trešā ēka celta agrīnā klasicisma stilā, tornim bija baroka formas, pašu ēku ierāmēja kolonnveida Toskānas ordeņa portrets. 1791. gadā tika uzcelts bēniņi.
Ēkas rekonstrukcija sākās 1848. gadā, darbus uzraudzīja jaunais arhitekts I. D. Felsko. Felsko 2 gadus strādāja pie esošās ēkas labiekārtošanas, tika pievienots trešais stāvs.
1877. gadā pilsētas pārvaldes reformu rezultātā Rīgas dome tika likvidēta. Rīgas galvenā bibliotēka atrodas Rātsnama ēkā. Bez viņas šeit atradās banka un pilsētas bāriņtiesa. Tā tas bija līdz Otrajam pasaules karam. 1941. gada vasarā bijušās Rātsnama ēka nonāca graujošā ugunī, tajā pašā laikā izcēlās liels ugunsgrēks, kurā dega daudzas ēkas, tostarp Rātsnams.
Drupas nav pieskartas vairākus gadus. Tikai pēc 1954. gada saskaņā ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas lēmumu tās tika demontētas. Un Rātsnama vietā 20. gadsimta 50. gadu vidū sāka celt jaunas Rīgas Universitātes ēkas. Daži Rātsnama fragmenti brīnumainā kārtā tika saglabāti līdz mūsdienām: frontona skulpturālie fragmenti, Temīdas skulptūra.
Jaunās Rātsnama ēkas projektēšana sākās deviņdesmito gadu beigās. Projekts tika pabeigts tikai līdz 2000. Jaunā rātsnama ēka tika atklāta 2003. gada novembrī. Jaunā ēka ir vēsturiskas ēkas kopija, kuru arhitekti un plānotāji tomēr vērtē atšķirīgi. Šodien šajā ēkā atrodas Rīgas dome.
