Neapole ir lielākā un, iespējams, krāsainākā pilsēta Itālijas dienvidos. Šīs pilsētas ārkārtīgi labvēlīgais ģeogrāfiskais novietojums kļuva par iemeslu daudzu iebrucēju aktīvajai interesei par to. Sākotnēji tā bija grieķu apmetne, un to iekaroja romieši, un līdz 327. gadam pirms mūsu ēras tā kļuva par iecienītāko imperatoru rezidenci, kā arī Romas impērijas ievērojamākajām personām. 7. gadsimtā Neapole kļuva par Bizantijas hercogistes sastāvdaļu, un vēl vēlāk - par Normanu Sicīliju. Pēc vairākiem gadsimtiem Neapole parasti pārvērtās par karalistes galvaspilsētu. Tomēr nākotnē pilsēta ne reizi vien gāja no rokām rokās, un tikai 19. gadsimta beigās tā beidzot ieguva formu un ieguva mūsdienīgu izskatu. Tomēr senais Neapoles ģerbonis ikvienam var pastāstīt par šī reģiona bagāto vēsturi.
Ģerboņa vēsture
Kas attiecas uz ģerboņa tapšanas vēsturi, daži no tā brīžiem pat mūsdienās izraisa nesaskaņas vēsturnieku vidū. Saskaņā ar vienu versiju, tās dekorēšanai izmantotās krāsas norāda, ka ģerbonis savu galīgo formu ieguvis imperatora Konstantīna laikā. Citi uzskata, ka tas notika vairākus gadsimtus vēlāk. Ir arī tādi, kuri uzskata Neapoles ģerboņa seno vēsturi par daiļliteratūru un datē tās parādīšanos ne agrāk kā 18. gadsimtā.
Ir ziņkārīgi, ka katra jaunā valdība radikāli nemainīja ģerboņa izskatu. Tā vietā to rotāja dažādi papildu elementi, kuros bija atsauce uz pastāvošo režīmu. Piemēram, Mazaniello sacelšanās laikā 1647. gadā vairogu rotāja burts "P", kas simbolizēja tautas valdīšanu, un fašistiskā režīma laikā lepnumu ieņēma "fašistu kūlis". Tomēr galu galā ģerbonis joprojām atguva sākotnējo izskatu.
Apraksts
Neapoles ģerboņa pamats ir heraldiskais vairogs, kura lauks ir sadalīts divās vienādās daļās. Augšējā daļa ir zelta krāsā, apakšējā - sarkanā krāsā. Visa kompozīcija ir vainagota ar sienas vainagu ar pieciem torņiem. Lai gan patiesībā tas nav kaut kas unikāls un pieder pie Eiropas heraldikas klasikas. Tāda pati tradīcija ģerboņus dekorēt ar sienas vainagiem, pēc vēsturnieku domām, aizsākās Romas periodā.
Zelta krāsa uz ģerboņa ir dzīvības, labklājības un saules enerģijas simbols, savukārt sarkana savukārt simbolizē drosmi, spēku, vienotību un spēku. Visu ieroču lauku ieskauj divu zaru (ozola un lauru) vainags - miera, izturības un uzvaras simbols.
