Viens no Baltijas valstu galvaspilsētas galvenais oficiālais simbols skaidri parāda, ka pilsētai ir ļoti sena vēsture un tradīcijas. Rīgas ģerbonis atgādina viduslaiku, kad šai apdzīvotajai vietai bija ekskluzīva loma kā rūpniecības, tirdzniecības, ostas un kultūras centram Eiropā.
Ekskursija ģerboņa un pilsētas vēsturē
Neskatoties uz vēsturisko simbolu klātbūtni Rīgas galvenajā heraldiskajā zīmē, pašam ģerbonim nav tik daudz gadu, tas vēl nav nosvinējis savu simtgadi. Mūsdienu tēls tika apstiprināts 1925. gada oktobrī.
Tad pēc pievienošanās Padomju Savienībai galvenais simbols zaudēja savu nozīmi un netika izmantots. Pēc PSRS sabrukuma, iegūstot ilgi gaidīto valsts brīvību un neatkarību, Latvijas galvaspilsēta atdeva savu ģerboni. Šis nozīmīgais notikums notika 1988.
Ģerboņa paletes apraksts
Krāsainās fotogrāfijas visspilgtāk attēlo pilsētas ģerboni, pirmkārt, tā krāsu un simbolu harmonisku kombināciju. Krāsu paletē ir sarkana (sarkana), zelta (dzeltena) un melna.
Sarkanā krāsa lieliski atspoguļo Rīgas pils cietokšņa sienu krāsu, zelts atbilst varas simboliem, sakrustotās pilsētas atslēgas attēlotas melnā krāsā, kas ir viens no svarīgākajiem ģerboņa elementiem.
Detaļu un heraldisko simbolu nozīme
Ir zināms, ka Rīga bija daļa no tā saucamās Hanzas savienības, kas ir viena no visilgāk pastāvējušajām politiskajām, komerciālajām un ekonomiskajām vienībām Eiropā. Tāpēc ģerboņa elementi ir viegli korelējami ar to laiku, pilsētas augstākās uzplaukuma periodu. Svarīgi Rīgas ģerboņa elementi ir:
- akmens pils cietokšņa fragments ar torņiem un vārtiem;
- pie vārtiem redzamā lauvas zelta galva (ar paceltu režģi);
- simbolisko atslēgu šķērsošana no pilsētas;
- krusts un vainags izgatavoti zelta krāsā;
- atbalstītāji divu zelta lauvu formā uz pelēkas pamatnes.
Ir atļauts izmantot lielus un mazus ģerboņus, pēdējais atšķiras ar vairoga turētāju neesamību.
Caur vēstures lappusēm
Viens no vecākajiem ģerboņa elementiem ir akmens sienas un torņu attēls, kas kopš 1225. gada tiek izmantots pilsētas zīmogos. Tad starp torņiem tika novietots krusts, un atslēgas ieņēma vietas abās arhitektūras rotājumu pusēs. Krusts bija Rīgas bīskapa simbols, korelēja ar garīgo autoritāti, atslēgas ir atsauce uz apustuli Pēteri (viņa simbolu), kurš tika uzskatīts par pilsētas patronu.
