Rīgas pils (Rīgas pils) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Satura rādītājs:

Rīgas pils (Rīgas pils) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga
Rīgas pils (Rīgas pils) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Video: Rīgas pils (Rīgas pils) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Video: Rīgas pils (Rīgas pils) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga
Video: RIGAS PILS 2024, Jūnijs
Anonim
Rīgas pils
Rīgas pils

Atrakcijas apraksts

Rīgas pils daudzus gadsimtus stāv Rietumu Dvinas (Daugavas) krastā. Ilgās un grūtās vēstures laikā pils tika vairākkārt iznīcināta un pārbūvēta, tā pārdzīvoja daudzus karus, mainīja vairāk nekā vienu valdnieku. Pašlaik Rīgas pils ir Latvijas prezidenta rezidence.

Pils celtniecība Daugavas krastā sākās 1330. gadā bijušās Svētā Gara slimnīcas vietā. Pils celtniecība sākās pēc vecās iznīcināšanas, kad Livonijas ordenis ieņēma pilsētu. Turklāt rīdziniekiem, vainīgajiem vecās pils nopostīšanā, pašiem bija jāuzceļ jauna kārtības pils. Uzceltā pils kļuva par Livonijas ordeņa mestru rezidenci. Ordeņu pils tiek būvēta vairāk nekā 20 gadus. Projektu uzraudzīja meistars Dītrihs Kreige, kurš arī uzcēla Melngalvju namu Rīgā.

Jauns karš starp Livonijas ordeni un Rīgu notika 1481. gadā. 1484. gadā ordeņa pili atkal izpostīja Rīgas iedzīvotāji. Tā kā šādas sadursmes notika vairāk nekā vienu reizi, Livonijas ordeņa kungs pārcēla savu troni uz citu pilsētu: vispirms tā bija Vīlande, bet pēc tam Cēsis.

Kad ordenis atkal nonāca izdevīgākā stāvoklī, tika noslēgts Valmieras līgums, saskaņā ar kuru Rīgas iedzīvotājiem bija pienākums atjaunot ordeņa pili uz 6 gadiem. Bet atjaunošana tika atlikta līdz 1515. Līdz pat pēdējam Livonijas ordeņa pastāvēšanas brīdim (līdz 1562. gadam) pils bija ordenim piederošo bruņinieku un viņu valdnieka mītne.

Kopš 16. gadsimta otrās puses pils īpašnieki bija poļu (1578-1621), zviedru (1621-1710 un krievu (1710-1917) valdnieki, kā arī tiem tuvas būves. Kopš 1922. gada Rīgas pils kļūst par Latvijas prezidenta rezidenci. Pirmā pasaules kara laikā, kā arī padomju okupācijas gados pili ieņēma dažādas organizācijas. No 1940. gada līdz 1941. gada februārim Latvijas PSR Tautas komisāru padome atradās pils. 1941. gadā Rīgas pils ziemeļu daļā atradās Pionieru pils. Parkā notika skulptūru izstādes. Pils atkal kļuva par prezidenta rezidenci 1995. gada 12. jūnijā. Turklāt dienvidos pils daļā atrodas ārvalstu mākslas muzeja ekspozīcija, kā arī Latvijas vēstures muzejs u.c.

Pils sākotnēji tika uzcelta kā slēgts taisnstūra bloks ar pagalmu. Cietokšņa stūros tika uzcelti torņi, galvenie no šiem torņiem ir 2, kas atrodas pa diagonāli - Svētā Gara tornis un Svina tornis.

Pils pirmajam stāvam bija aizsardzības funkcija, turklāt bija biroja un saimniecības telpas. Otrajā stāvā bija galvenās dzīvojamās telpas, šeit bija ordeņa mestra telpas, bruņinieku guļamistabas, kā arī ēdamistaba, baznīca un sanāksmju zāle. Trešā ieroču grīda bija šaušanas zona. Augšējā stāvā nebija starpsienu vai griestu.

Rīgas pils uzbūve ir pavisam vienkārša, kas, pirmkārt, izskaidrojama ar ēkas militāro nozīmi, turklāt Livonijas ordeņa vadītāju rezidenci piespiedu kārtā uzcēla rīdzinieki, kas arī atstāja nospiedums uz Rīgas pils uzbūvi. Gadu gaitā pils pagrabos ir atrastas pazemes ejas, kas daļēji aizbērtas 19. gadsimta vidū Rīgas vaļņu nojaukšanas laikā.

Pirmā, vispasaules visaptverošākā pils pārbūve aizsākās 17. gadsimta vidū, laikā, kad pili ieņēma zviedri. Šajā laikā Rīgas pils ziemeļu daļā tika uzcelts ģenerālgubernatora mājoklis. Tuvojoties 17. gadsimta beigām, pilij tika pievienota noliktava lielām munīcijām, kas Krievijas valdīšanas laikā tika pārveidota par 3 stāvu ēku provinces iestādēm. (1783-1789). Otrais stāvs tika sadalīts divās daļās, logi tika paplašināti, ar starpsienu palīdzību lielas telpas tika sadalītas mazākās telpās. Baznīca sākotnējā formā tika saglabāta līdz 1870.

1816. gadā iznīcināto koka ēku vietā, kas atrodas pils ziemeļu daļā, tika uzcelts liels dārzs. Gadu vēlāk Svētā Gara tornī parādījās observatorija, kas noveda pie torņa smailā jumta nojaukšanas. Pēdējā lielākā pils rekonstrukcija notika 1938.-1939. Tad darbus vadīja arhitekts Eižens Laube. Šajā periodā vestibils tika modernizēts, tika izveidota liela grezna zāle, kas paredzēta banketiem. Šajos gados Rīgas pils ieguva mūsdienīgu izskatu.

Šodien Rīgas pils, kas ir nozīmīgs pilsētas kultūrvēsturiskais piemineklis, atrodas diezgan nožēlojamā stāvoklī. Saskaņā ar apstiprināto programmu "Mantojums-2018" pils valdība gatavojas veikt pilsētas nozīmīgāko kultūras pieminekļu, tostarp Rīgas pils, restaurāciju. Plānots, ka pils atjaunošana tiks pabeigta līdz 2015. gadam.

Foto

Ieteicams: