Atrakcijas apraksts
Garnizona Svētā Nikolaja katedrāle, kas atrodas Brestas cietokšņa centrālajā daļā, tika uzcelta par naudu, ko 1851.-1876. Gadā ieguva virsnieki pēc arhitekta, Krievijas Mākslas akadēmijas akadēmiķa D. I. Grimms.
Templis tika uzcelts krievu-bizantiešu stilā, tā velve balstās uz 8 kolonnām, un gaisma iekļūst caur 7 logu atverēm. Baznīcas iekšējā apdare tika veikta pareizticīgo stilā.
1921. gada 18. martā, kad tika parakstīts Rīgas miera līgums, templis nonāca Polijas teritorijā. 1924.-29. Gadā ēka tika pārbūvēta arhitekta Y. Lisetskiy vadībā, un tā tika atvērta kā Svētā Kazimira garnizona baznīca.
Pēc Brestas nodošanas Sarkanās armijas rokās baznīcā tika izveidots 84. strēlnieku pulka virsnieku klubs. Klubs pastāvēja līdz Lielajam Tēvijas karam.
Tāpat kā pats Brestas cietoksnis, templis tika uzcelts, domājot par iespējamu aizsardzību. Tā ēka ar masīvām sienām 1941. gada cīņās Brestas cietoksnī kļuva par nozīmīgu aizsardzības struktūru, jo tā atradās cietokšņa augstākajā punktā, no kurienes bija redzama visa apkārtne. Vairākas reizes templis gāja no rokas rokā fašistu un padomju karavīriem.
Pēc Brestas cietokšņa atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem tempļa celtniecība tika apšaubīta. Tās sienām, kuras bija sagrautas ar lodēm un čaumalām, bet stāvēja ellišķīgajās kara liesmās, vajadzēja kļūt par klusiem lieciniekiem sīvajām cīņām, kas notika Brestas cietokšņa aizstāvēšanas laikā.
1994. gadā templis tika atdots pareizticīgo baznīcai. Jāatzīmē, ka ievērojamu daļu no ziedojumiem garnizona katedrāles atjaunošanai atkal savāca Brestas virsnieki un draudzes locekļi.
Līdz šim tempļa ārpuse ir pilnībā atjaunota, tajā atsākti dievkalpojumi, tomēr iekšējais interjers apzināti atstāts pēckara formā, atgādinot par asiņainā kara upuriem.
