Atrakcijas apraksts
18. gadsimta beigas Rīgas vecticībniekiem kļuva par spilgtu uzplaukuma periodu. Līdz 19. gadsimta sākumam vecticībniekiem bija 3 lūgšanu nami, no kuriem svarīgākais bija "Maskavas lūgšanu nams Daugavas krastā" (tagad Grebenščikova nams). Sākotnēji lūgšanu nams patiešām atradās Daugavas (Rietumdvinas) krastā, lai gan tagad tas ir diezgan tālu no tā.
1760. gads tiek uzskatīts par tempļa dibināšanas gadu. Sākotnēji templis atradās koka šķūnī. Šīs ēkas īpašnieks sākumā bija pirmās ģildes tirgotājs Savva Djakonovs, bet pēc tam otrās ģildes tirgotājs Gavrila Panina. 1793. gadā Rīgas vecticībnieku draudze no Paninas nopirka baznīcas ēku. Vēlāk ēka tika pārbūvēta, 1798. gadā parādījās ķieģeļu konstrukcija. Par godu tirgotājam Grebenščikovam templis tika nosaukts 1826. gadā.
Grebenščikova templis ir vēstures un kultūras piemineklis. Tajā ir liela zāle ar ikonostāzi lūgšanām, ceremoniju zāles, administrācijas telpas, dzīvokļi priesteriem un baznīcas kalpotājiem. Lūgšanu namam pieder bagātākā 15.-19. Gadsimta grāmatu, ikonu un rokrakstu kolekcija.
Pagasts darbojas Grebenščikova vecticībnieku rāmjos. Jau 18. gadsimta sešdesmitajos gados pagasts atbalstīja trūcīgo patversmi. 2000. gadā Latvijas galvaspilsētā notika konference, kas veltīta Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas Lūgšanu nama pastāvēšanas 240. gadadienai. Pēc šīs konferences parādījās jauna tradīcija rīkot sapulces par godu baznīcas un draudzes jubilejām. Par godu Grebenščikova kopienas dibināšanas 250. gadadienai tika izdota brīnišķīga grāmata un fotoalbums 4 valodās.
Padomju laikos Grebenščikova lūgšanu nama ēkā bija dzīvokļi vietējiem iedzīvotājiem. Šobrīd Grebenščikova draudze ir lielākais vecticībnieku pagasts pasaulē. Dalībā ir aptuveni 25 tūkstoši ticīgo. Dievkalpojumi templī notiek pēc senām tradīcijām, tiek dziedātas vecās dziesmas.
