Atrakcijas apraksts
Jāņa katedrāle (Jānis evaņģēlists), paceļas Jāņa pilsētas kalnā. Tas ir Romas katoļu baznīcas diecēzes centrs Karību jūras ziemeļaustrumos.
Pašreizējais templis ar masīvajiem baltajiem dvīņu torņiem tika uzcelts no rifu kaļķakmens 1845. gadā. Tagad mēs varam novērot tās trešo versiju, jo dabas katastrofas 1683. un 1745. gadā iznīcināja iepriekšējās struktūras. Pirmā baznīca pirms pašreizējās - anglikāņu Svētā Jāņa baznīca (1681.) bija vienkārša koka ēka bez rotājumiem un stāvēja līdz zemestrīcei 1745. gadā. Otrais, daudz lielāks izmērs, tika uzcelts 1746. gadā no angļu balasta ķieģeļiem un rietumu galā tika dekorēts ar īsu smaiļu. Gandrīz gadsimtu vēlāk, 1842. gadā, tika izveidota Antigvas diecēze un izvēlēts galvenais Svētā Jāņa templis. Tomēr neilgi pēc tam, 1843. gada februārī, zemestrīce pamatīgi sabojāja baznīcu, taču tā tika daļēji pārbūvēta. Tika plānota jauna tempļa celtniecība, kas sākās 1845. gada 9. oktobrī. Antigvas gubernators sers Čārlzs Augusts Ficrojs nolika pirmo akmeni, un pēc trim gadiem katedrāle tika veltīta svinīgajai tempļa iesvētīšanai un pirmajam dievkalpojumam. Jaunais templis uzņēma 2200 draudzes locekļus.
Aktīvā baznīca ir 48 m gara un 14 m plata, šķērseniskās navas garums ir 32 m Ēka veidota no akmens, ar vitrāžām un tumšām priedes mēbelēm. Daļa interjera priekšmetu un marmora plāksnes uz sienām pēc zemestrīces tika noņemtas no vecās baznīcas. Katedrālei ir divi 21 m augsti torņi baroka arhitektūras stilā ar alumīnija krāsas kupoliem. Dizains izraisīja izsmieklu, ēku sauca par "pagānu katedrāli ar piparu traukiem sānos", un tagad tā tiek uzskatīta par labāko baznīcu provincē. Ievērības cienīgi ir vārti uz dienvidu sienas ar kolonnām, kurās attēlotas Jāņa Teologa un Jāņa Kristītāja figūras. Viņi tika nogādāti templī 1756. gadā no sagūstītā franču kuģa.
Katedrāle atrodas pilsētas augstākajā punktā, no tās platformām paveras panorāmas skats uz salu, un blakus esošā gleznainā vecā kapsēta tiek izmantota kā parks pastaigām.
