Atrakcijas apraksts
Pernau cisterciešu abatija atrodas Austrijas pierobežas reģionā Burgenlandes federālajā zemē. Tā atrodas tik tuvu Ungārijas robežai, ka dažas, tālas klostera ēkas jau atrodas Ungārijas teritorijā. Tagad abatijā ir palikušas tikai drupas, tomēr tās ir labi saglabājušās.
Pats klosteris tika dibināts 1219. gadā, un šeit dzīvoja benediktiešu mūki. Tomēr 1234. gadā tika nolemts Pernau abatiju pārvērst par sava veida 12. gadsimta beigās dibinātās Sentghardas pilsētas cisterciešu abatijas "filiāli".
Abatija Pernau patronēja daudzas cildenās ungāru ģimenes un pat pats karalis Čārlzs, kurš valdīja 14. gadsimta sākumā. Kopumā Ungārijā tika dibināti seši cisterciešu klosteri, taču tieši šī Pernau abatija tika uzskatīta par vienu no bagātākajām un veiksmīgākajām. Viņam piederēja plašas lauksaimniecības zemes platības, vairākas dzirnavas, vīna darītavas un nelielas saimniecības, kas stiepās gar liela ūdensceļa - Piņķu upes - krastiem.
Pernau abatijas pagrimums sākās pēc 1526. gada, kad Turcijas karaspēka uzbrukuma dēļ mūki bija spiesti to pamest. Drīz tas beidzot tika izšķīdināts un zaudēja savu svēto mērķi. Tomēr klostera ēku komplekss ilgi stāvēja savā vietā, turklāt 1552. gadā tas tika papildus nocietināts. 1640. gadā jezuīti pārcēlās uz šejieni un palika abatijā līdz viņu ordeņa oficiālai atcelšanai 1773. gadā.
Pēc jezuītu aiziešanas abatija atkal sāka pāriet no vienas dižciltīgas ungāru ģimenes uz otru, bet vēlāk tā beidzot nonāca postā un tika daļēji iznīcināta. Tagad Pernau bijušās cisterciešu abatijas teritorijā ir saglabājusies tikai neliela baznīca un klostera saimniecības drupas, kas jau atrodas Ungārijas teritorijā.
