Atrakcijas apraksts
Ēka, kas atrodas Liepājā Kungu ielā 24, pēc ekspertu domām, ir unikāls arhitektūras piemineklis ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas valstīs. Šī ēka ir Pētera I māja. Ēkas arhitektūras un mākslas inventarizācijas rezultātā, kas tika veikta pēc pašreizējā īpašnieka lūguma, māja tika uzcelta 17. gadsimta pirmajā pusē. Kopš tā laika tas ir saglabājis jumtu, kas izgatavots no dakstiņiem, un oriģinālos frontonus.
Pirmo reizi vēsturē šīs ēkas pieminēšana parādījās 1697. gadā, kad Pēteris I apmeklēja Liepāju. Lielais imperators šeit dzīvoja nedēļu. Pēc tam māju sauca par Pētera namu.
1697. gada aprīlī Liepājā ieradās Pētera Lielā vēstniecība. Kurzemes hercogiste laipni sedz visus ceļa izdevumus no Jelgavas. Liepājā Pēteris pirmo reizi ieraudzīja atklāto Baltijas jūru, par kuru vēlāk cīnījās visu mūžu. Un vietējā osta ar kuģu būvētavu izraisīja patiesu interesi. No Liepājas imperators uzraksta vēstuli GI Golovkinam un nosūta viņam "divas mazas grāmatas, Bībeli, citronus un apelsīnus", kas iegūtas šeit. Un vēstulē A. A. Viniusam Pēteris I raksta, ka vietējā aptiekā redzējis salamandru alkoholā. Skaidrs, ka cars apmeklēja visas pilsētas grāmatnīcas, veikalus un aptiekas. Visticamāk, viesim tika pateikts un parādīta Sv. Annas baznīca, kas pabeigta 1675. gadā ar ķieģeļiem. Vēlāk tajā tika uzstādīts skaists cirsts sarkankoka altāris. Šeit cars pirmo reizi varēja klausīties ērģeļmūziku.
Kādu laiku mājā bija viesnīca ar krogu. Iekšā tika atrasti profili, kas rotāja sijas uz griestiem. Līdzīgs dekors Latvijā tika atrasts tikai 3 vietās laukos. Un tas, ka šie dekorācijas elementi tika atrasti pilsētas mājā, padara to par unikālu arhitektūras pieminekli, kas piederēja pilsētnieku renesanses manierismam.
Vienā no dzīvojamām telpām uz ielīmētā auduma tika atrasta glezna. Uz pelēkbrūna fona ir 2 melni vertikāli stublāji, kas savīti ar dzeltenu lenti, no kuras atšķiras baltas un sarkanas ziedlapiņas. Uz otras sienas var atpazīt ovālu medaljonu un vītnes fragmentu. Un vēl-melnbalti pelēku akantlapu pēdas un zili sarkani balti melna glezna uz pelēka fona.
Pašreizējo izskatu māja ieguva 1797. gadā, kad no Kungu ielas puses tika izgatavotas durvis vēlā klasicisma stilā. 1922. gadā labajā pusē tika uzstādītas vienkāršākas durvis. Tajā pašā laikā parādījās pašreizējās 19. gadsimta beibo-baroka durvju vērtnes, kas atvestas no citas ēkas. Un caurums griestos centrālajā telpā, caur kuru preces tika paceltas zem jumta, Latvijas teritorijā koka arhitektūrā nekad nav redzēts.
1952.-1992.gadā Pētera namā atradās vairāki dzīvokļi un Liepājas muzeja ekspozīcija, kas bija veltīta Lielajai vēstniecībai. Mājas pašreizējais īpašnieks jau sen rūpīgi vēro vēsturisko ēku. Viņš domāja, ka apmetīsies šeit, bet nolēma, ka šāda līmeņa ēkai vajadzētu kalpot sabiedrībai. Bet, lai atjaunotu ēku, nepieciešami ievērojami ieguldījumi.
Apmeklētājiem ļoti svarīgs punkts ir iespēja redzēt neparastos sienas gleznojumu fragmentus un no tiem atjaunotos 17. gadsimta beigu zaudētos interjerus. Pēc Pētera apmeklējuma šeit bija daudz interesantu lietu. Tāpēc īpašniekam ir grūti izdarīt laikmeta izvēli objekta atjaunošanai.
Daudzi cilvēki ir ieinteresēti unikālajā piemineklī. Piemēram, latviešu folkloras pārstāvji. Viņi redz māju kā tradicionālās amatniecības centru. Bet bez Liepājas domes atbalsta viņi nevar atļauties īri. Liepājas krievu kopiena vēlējās izpirkt Pētera namu. Bet pašreizējais īpašnieks nevar piekrist šiem nosacījumiem, jo sākotnējie Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošie īpašnieki lūdza sakārtot māju pienācīgā kārtībā un nekādā gadījumā nepārdot to tālāk. Un viņš nosauca savus īres nosacījumus. Kopienas vadītājs solīja pārdomāt un atrast līdzekļus. Unikālā vēstures arhitektūras pieminekļa liktenis paliek neskaidrs.
