Atrakcijas apraksts
Heraklionas centrā, 25. augusta ielā, atrodas vēl viens nozīmīgs vēstures piemineklis - Svētā Tita katedrāle. Templis ieguva savu nosaukumu par godu aizbildnim Titam, kurš 1. gadsimtā p.m.ē. sludināja kristietību uz salas. Svētais Tīts bija apustuļa Pāvila māceklis un pirmais Krētas bīskaps.
961. gadā imperators Nicephorus Phocas izveda arābus no Krētas, kā rezultātā sala atkal atradās spēcīgās Bizantijas impērijas paspārnē. Tad tika uzcelta Svētā Tīta katedrāle, lai atdzīvinātu Krētas kristīgo ticību un tradīcijas, kas sabruka pēc tam, kad musulmaņi iekaroja salu. Pirmais Svētajam Titam veltītais templis atradās senajā pilsētā Gortīnā (Gortis), kas bija pirmā Krētas galvaspilsēta Romas laikmetā, taču to iznīcināja zemestrīce. Salas galvaspilsēta tika pārcelta uz Kandiju (Heraklionu), un vecā tempļa relikvijas (Sv. Tita relikvijas, brīnumainā Dieva Mātes ikona u.c.) tika nogādātas jaunā klosterī.
Bizantijas periodā baznīca bija Krētas pareizticīgo arhibīskapa mītne (arābu valdīšanas laikā šeit atradās arī kristiešu templis). Venēcijas pakļautībā ēkā atradās katoļu arhibīskapa katedrāle. Laikā, kad Krētā dominēja turki, baznīca tika pārveidota par mošeju. Visas galvenās katedrāles relikvijas ģenerālis Morosini īsi pirms turku iebrukuma pilsētā aizveda uz Venēciju.
1856. gada lielā zemestrīce pilnībā iznīcināja struktūru. 1872. gadā Osmaņu arhitekta Athanasius Mousissa vadībā templis tika pārbūvēts uz vecā pamata. 20. gados, kad pēdējie musulmaņi pameta Heraklionu, baznīca atkal tika iesvētīta par pareizticīgo baznīcu. Tajā pašā laikā baznīca tika rekonstruēta un minarets tika aizstāts ar zvanu torni. 1956. gadā Svētā Tita relikvijas tika atdotas Heraklionai un šodien tiek glabātas Svētā Tita katedrālē.
