Atrakcijas apraksts
Vissvētākās Dievmātes pasludināšanas katedrāle jeb, kā to mēdz dēvēt arī, Mitropoli, ir viena no lielākajām pareizticīgo baznīcām Atēnās, kas atrodas Mitropoleja laukumā. Katedrāles celtniecība sākās 1842. gada Ziemassvētkos. Pamatakmeni lika Grieķijas karalis Oto un karaliene Amālija.
Katedrāles milzīgo sienu celtniecībai tika izmantots marmors no 72 iznīcinātām baznīcām. Katedrāles projektēšanā piedalījās trīs arhitekti. Ēku sākotnēji projektēja Teofils fon Hansens. Pēc ēkas apakšējā līmeņa pabeigšanas būvniecība tika apturēta līdzekļu trūkuma dēļ. Dažus gadus vēlāk katedrāles celtniecību turpināja arhitekts Dimitrios Zezos. Pēc viņa nāves darbu turpināja franču arhitekts Fransuā Boulangers. Pēc 20 gadiem darbs tika pabeigts. 1862. gada 21. maijā karaļa un karalienes klātbūtnē katedrāle tika iesvētīta par godu Dieva Mātes Pasludināšanai.
Katedrāle ir trīs eju kupolveida bazilika, 40 metrus gara, 20 metrus plata un 24 metrus augsta. Katedrāles arhitektūra un iekšējā apdare veidota galvenokārt grieķu-bizantiešu stilā.
Katedrālē ir divu turku nogalināto svēto kapi. Pirmajā atrodas Svētais Filotejs. Turki viņu 1559. gadā spīdzināja līdz nāvei par grieķu sieviešu izpirkšanu no turku harēmiem. Otrais ir Konstantinopoles patriarha Gregorija V kaps, kuru sacelšanās laikā par Grieķijas neatkarību pakārt turki. Līdz 1871. gadam viņa relikvijas atradās Odesas Trīsvienības grieķu baznīcā, pēc tam tās tika nogādātas Atēnās.
Kvadrāta priekšā esošajā laukumā ir divas statujas. Pirmais ir piemineklis pēdējam Bizantijas imperatoram Konstantīnam XI Paleologam (Dragašs), otrais - arhibīskapam Damascenam (Otrā pasaules kara laikā viņš bija Atēnu arhibīskaps, bet 1946. gadā karaļa Džordža II reģents un Grieķijas premjerministrs).).
Metropole ir Atēnu un visas Grieķijas bīskapa mītne un svarīgs grieķu pareizticības garīgais centrs.
