Atrakcijas apraksts
Piemineklis "pirmajiem kazakiem, kas piezemējās pie Tamanas" ir viens no slavenākajiem Tamanas ciema vēsturiskajiem apskates objektiem.
Saskaņā ar vēsturisko informāciju, pēc kara ar Turciju ķeizariene Katrīna II kazakiem piešķīra brīvas zemes vai nu pie Kerčas, vai pie Tamanas. Bet saistībā ar grāfa Potjomkina nāvi dekrēts nekad netika izpildīts. Tad kazaku militārais tiesnesis Antons Golovatijs vērsās pie ķeizarienes ar jaunu lūgumrakstu, kā rezultātā Katrīna II parakstīja Augstāko hartu, saskaņā ar kuru zemes Kubaņas labajā krastā tika piešķirtas mūžīgai valdīšanai no kazakiem. Kazakiem maksāja pastāvīgu algu, un kazaku pavēlniecība saņēma muižnieku statusu un armijas pakāpes.
1792. gada augustā kazaku flotile pulkveža Savva Belija vadībā nolaidās Tamanas piekrastē un pārņēma vadību. Gada laikā šajās zemēs ieradās aptuveni 17 000 kolonistu, kuri šeit nodibināja 40 kurenus. Par reģiona centru kļuva Jekaterinodaras pilsēta, kas dibināta 1793. gadā. Kazaki, kas apmetās pie Tamanas, sāka apsargāt Krievijas impērijas dienvidu nomali.
Tamanā katru gadu tiek atzīmēta kazaku desanta piemiņas gadadiena. 1911. gadā ciema centrā, netālu no jahtu piestātnes, tika uzcelts šim notikumam veltīts piemineklis. Uz granīta pjedestāla novietota kazaku bronzas figūra ar plakātu rokā. Kazaks tradicionālā Zaporožjes apģērbā no augstuma raugās pār Tamanas bezgalīgajiem plašumiem.
Pieminekļa priekšpusē ir uzraksts: “Pirmajiem kazakiem, kuri 1792. gada 25. augustā pulkveža Savva Belija vadībā nolaidās pie Tamanas.” Nedaudz zemāks ir tēlnieka A. I. izgatavotais čuguna bareljefs. Ādamsons, kas attēlo kazaku buru kuģus, kas brauc uz Tamanas krastu. Pieminekļa aizmuguri rotā kādas senas kazaku dziesmas teksts, kuras autors, acīmredzot, bija militārais tiesnesis A. Golovatijs.
