Atrakcijas apraksts
Reičersbergas Augustīna abatija atrodas pie Innas upes tāda paša nosaukuma pilsētā Augšaustrijas federālajā zemē. To 1084. gadā dibināja dižciltīgais pāris fon Reičersbergs.
Vilhelms un Dītburgs fon Reičersbergi pēc bēdīgā zaudējuma nodeva savu pili augustīniešu mūkiem - viņu vienīgais dēls Gebhards medību negadījuma dēļ nomira pavisam jauns. Erceņģelis Mihaels tika izvēlēts par klostera patronu. Tomēr pirmā reičersbergas abatijas pieminēšana parādījās tikai 12. gadsimta vidū.
Neskatoties uz to, ka abatija ģeogrāfiski piederēja Passau bīskapijai, patiesībā tā piederēja Zalcburgas bīskapijai. Zalcburgas arhibīskaps Konrāds I, kurš necieš likumsakarību un korupciju garīdznieku vidū, iecēla savu domubiedru-Reihsbergas abatijas abatu Gerhohu. Veicot rentablu ekonomisko politiku, jaunais abats veicināja abatijas uzplaukumu. Gerhohs bija arī izcils teologs - 1144. -1118. Gadā viņš sastādīja Psalmu komentārus, bet 1162. gadā strādāja pie Antikristam veltīta darba. Gerhohs bija klostera abats apmēram 37 gadus - no 1132. līdz 1169. gadam, un turpmākos 6 gadus abatijā valdīja viņa brālis Arno, arī slavens teologs.
Zalcburgas arhibīskaps klosterim nodrošināja lielas teritorijas, tostarp ganāmpulkus, kas atrodas pašā Ungārijas pierobežā.
16. gadsimta vidū slavenais meistars Ulriks Luftenekers sāka mācīt Reičersbergas abatijā, mācot iesācējiem dziedāt kori. Līdz šai dienai ir saglabājušās 4 iespiestas tā laika dziesmu grāmatas.
Sākotnējā klostera ēka tika veidota romānikas stilā, un tāpēc tā bija salīdzinoši neliela. 1624. gadā to stipri cieta uguns un pārbūvēja baroka stilā. Šādā formā Reičersbergas abatija ir saglabājusies līdz mūsdienām.
1638. gadā katedrālē parādījās ērģeles, bet 1774. gadā tornis, kurā tās tika uzstādītas, tika iznīcināts. Mūsdienu ērģeles parādījās 1883. gadā. Klostera ārējā pagalmā tika uzcelta marmora strūklaka ar abatijas patrona erceņģeļa Miķeļa vainagojošo statuju. 1778.-1779. Gadā katedrāles sienas krāsoja Minhenes galma gleznotājs Kristians Vinks. Klosterī atrodas dažādas citu baroka meistaru, tostarp slavenā 17. gadsimta itāļu gleznotāja Džovanni Batistas Karlones, gleznas.
1779. gadā Reičersbergas abatija tika pārcelta uz Austriju un tāpēc izvairījās no Bavarijas klosteru sekularizācijas. Tomēr Napoleona karu laikā klosteris bija uz neatkarības zaudēšanas robežas, un tikai 1817. gadā sāka normāli funkcionēt. Otrā pasaules kara laikā klosterī atradās lidojumu skola, bet pats klosteris netika slēgts.
Reičersbergas abatija tagad ir nozīmīgs Augšaustrijas federālās zemes kultūras centrs. Klosterī atrodas plaša bibliotēka ar aptuveni 55 tūkstošiem sējumu. Klosteris ir slavens arī ar reliģiskās mākslas kolekciju. Turklāt kopš 1920. gada abatijā īslaicīgi tika izmantota iepriekš nezināma Pētera Pola Rubensa glezna "Zīdaiņu slaktiņš", kas tika identificēta tikai 2002. gadā un vēlāk tika pārdota par 75 miljoniem eiro.
Reičersbergas abatija ir atvērta sabiedrībai, turklāt tūristiem ir iespēja apmeklēt klostera vīna veikalu.
