Atrakcijas apraksts
Bergas tirgus ir vēsturisks ēku ansamblis starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielu Rīgā, to veidojis Konstantīns Peksens.
Kristaps Kalniņš dzimis 1843. gadā zemnieku saimniecībā “Berzmuiža” (Dobeles novads, Latvija) lauku strādnieka ģimenē. 16 gadu vecumā viņš sasniedza Rīgu un no tā laika sāka sevi prezentēt kā Kristapu Bergu, jo visas pilsētas izdevīgās vietas bija vāciešu īpašumā. Vēlāk viņš kļuva par slavenu mājkalpotāju, nozīmīgu rūpnieku un sabiedrisko darbinieku. 1875. gadā Bergs uzcēla savu pirmo daudzdzīvokļu māju Elizabetes ielā 10 kopā ar arhitektu Jāni Baumani, kurš pēc tam katru gadu to projektēja viņam.
1887. gadā tirgus būvniecība tika iecerēta kā iepirkšanās komplekss gājējiem, kurā, pēc Berga idejas, ietilps tirdzniecības pagalms, eja un galerija. Ēkas Marijas ielas malā ieguvušas savas eklektiskās fasādes. Nākamajā gadā ēkas parādījās Dzirnavu ielas malā. Un pēc 4 gadiem viņiem pievienojās iepirkšanās līnija ar greznu ieeju no Elizabetes ielas. 1895. gadā bazāra sānu ielās, kur šobrīd atrodas viesnīca, parādījās pēdējā, nabadzīgākā un steidzīgi uzbūvētā 4 stāvu apmetuma ēka. Un visbeidzot, 1900. gadā tika uzcelta 6 stāvu un greznākā tirgus māja, kas atradās Marijas un Elizabetes ielas stūrī. Tirgotājiem bija aprīkota 131 vieta, kas uzreiz tika aizņemta.
Berga tirgus izrādījās unikāls. Bet pašam Bergam, liekot pirmos akmeņus, bija cits viedoklis par viņa ideju mērķi. Kristaps Kalniņš, būdams vienkāršs puisis no ciema, vēlējās savā iestādē vairāk izjust savu garu. Augšējos stāvus nodeva krodziņiem, kur 1888. gadā III dziesmu svētkos tika izmitināti 800 izpildītāji. Berga tirgū bija arī staļļi.
Pēc Berga nāves viņa dēli sākotnēji regulāri rūpējās par tirgu, taču šeit necēla lielas ēkas. 1909. gadā Dzirnavu ielas māja tika aprīkota ar kanalizāciju un ūdensapgādi.
1912. gadā Arveds Bergs nopirka jaunu zemi Elizabetes ielas malā. Šeit viņš grasījās noņemt 1815. gadā celtu koka māju, kurā neredzēja nekādu vērtību vai labumu, un tās vietā uzcelt 5 stāvu daudzdzīvokļu māju. Bergiem vispār nepatika koka mājas tirgū, taču, neskatoties uz to, viņi nenojaukāja 2 no 3 mājām. Tomēr galu galā Bergu idejas nekad netika īstenotas.
Pēc Pirmā pasaules kara tirgus īpašniekiem bija vienalga, kas notiek ar pirmskara lepnumu. Peļņas labad Bergi remontēja visas pasāžas gar ielām, piespieda pagalmus ar darbnīcām, kas bija pilnas ar skandāliem. Bet 1982. gadā bija plānots nojaukt pusi ēku un nākamo 18 gadu laikā uzcelt nevainojamu sociālistisku paradīzi iepirkšanās, automašīnu novietošanas un apsaimniekošanas jomā, kuras robežas pieguļ Krišjāni Barona ielai. Realitāte nebija tik nežēlīga, jo Berga mantinieki 1994. gadā Berga tirgus rekonstrukciju organizēja daudz mīkstāku un smalkāku, nekā viņi sasniedza sākotnējo spīdumu.
Šobrīd vienīgais antikvariātu tirgus Rīgā tiek rīkots divas reizes mēnesī Berga tirgū, kur var iegādāties antīkus interjera priekšmetus un daudzas citas lietas, kas liecina par pagātni.
Arī šeit jums tiks piedāvāti interesantākie Latvijas amatnieku darbi, un Zaļajā tirgū varēs iepazīties ar idejām par ekoloģisko lauksaimniecību Latvijā un tā saukto Slow Food. Labas virtuves pazinēji var nobaudīt šī ēdiena īpašo kvalitāti uz vietas no Rīgas labāko restorānu šefpavāriem.
