Atrakcijas apraksts
Lielākā ala Latvijā (kā arī Baltijā) ir Gūtmaņa ala. Tās tilpums ir 500 kubikmetri, un platība ir 170 kvadrātmetri. Šī niša ir 18,8 metrus gara, 12 metrus plata, un maksimālais griestu augstums ir 10 metri. Ala atrodas Turaidas parkā, Gaujas upes krastā.
Pirms daudziem gadsimtiem upes līmenis praktiski bija alas līmenī, tāpēc parādījās no alas izplūstošā avota mijiedarbība ar Gauju. Pavasari uzskata par ārstniecisku, ar to saistīta viena interesanta leģenda.
Saskaņā ar leģendu šeit kādreiz dzīvoja lībiešu priekšnieks Rindaugs, viņam bija neuzticīga sieva. Par sodu par laulības pārkāpšanu līderis pavēlēja sievu apglabāt dzīvu Gaujas upes augstajā krastā. Saskaņā ar leģendu, avots veidojies no Rindaugas sievas asarām, viņš arī aizskalojis lielu alu. Vēlāk ārsts, kurš dzīvoja ciematā, veiksmīgi ārstēja cilvēkus ar ūdeni no šī dziedinošā avota. Ārsta vārds bija "Gūtermans". Tulkojumā no vācu valodas šis vārds nozīmē "laipns cilvēks", latviski - "Gūtmaņa ala".
Netālu no Gūtmaņa alas atrodas tūrisma informācijas centrs, kur var iegūt informāciju par pašu alu, kā arī tuvākajām dabas un vēsturiskajām vietām, kas atrodas Gaujas nacionālajā parkā.
Gūtmaņa alas sienas veidojas no blīva sarkanā smilšakmens, kas veidojies devona periodā, t.i. apmēram pirms 410 miljoniem gadu. Sienas ir pārklātas ar uzrakstiem, kuriem pašiem ir vēsturiska vērtība. Senākie uzraksti datēti ar 16. un 17. gadsimtu.
Ir vēl viena plaši pazīstama leģenda, ko sauc par Turaidas rozes leģendu. Pie Gūtmaņa alas ir vēl viena, ko pareizāk būtu saukt nevis par alu, bet par dziļu nišu. Saskaņā ar leģendu, to izsita dārznieks Viktors Hīls, kurš bija iemīlējies Turaidas rozē. Viņš speciāli izveidoja šo alu, lai mīļotais no turienes varētu vērot, kā viņš strādā ielejas dārzā. Saskaņā ar leģendu, Maija izvēlējās mirt, nevis padoties Turaidas pils algotnim Ādamam Jakubovskim, kurš bija viņā iemīlējies, un nodot savu mīļoto Viktoru.
Vēl viena leģenda ir veltīta Lielā Velna alai, kas atrodas augstāk par Gūtmaņa alu. Reiz velns gāja garām šai vietai, bet pēkšņi gaiļi dziedāja. Tā kā velns nevarēja paciest dienas gaismu, viņš paslēpās tuvējā alā. Viņš biedēja un ķircināja garāmgājējus. Viņa drūmā elpa kūpināja visas alas sienas, padarot tās melnas.
