Lielisks veids, kā neformāli un bagātīgi pavadīt nedēļas nogali vai atvaļinājumu, ir ceļojums uz kādu no Baltijas galvaspilsētām. Piemēram, Rīgā - pilsētā, kas pārsteidzoši apvieno viduslaiku noslēpumu un mūsdienu dzīves ritmu. Latvijas galvaspilsētā jūs atradīsiet visu nepieciešamo nevainojamai atpūtai - skaistus arhitektūras pieminekļus, mājīgas kafejnīcas ar izcilu virtuvi, parku rīta svaigumu un rosīgu naktsdzīvi, muzeju izstāžu bagātību un šauro ielu šarmu. no vecpilsētas. Ceļojuma laikā zinātkārajam tūristam būs ko redzēt - Rīgā katra māja un piemineklis tiek rūpīgi saglabāts, tiek atvērti jauni muzeji un viņi cenšas panākt, lai viesi kļūtu par labiem draugiem un atkal un atkal atgrieztos Baltijas jūras krastā.
Rīgas apskates vietu TOP-10
Doma katedrāle
Latvijas galvaspilsētas katedrāle pamatoti vada pilsētas apskates vietu sarakstu. Lielākā no Baltijas baznīcām, kas saglabājusies no viduslaikiem, Rīgas Doms tika dibināts 1211. gadā. Sākotnēji tā tika uzcelta romānikas stilā, bet vēlāk ieguva Ziemeļgotikai raksturīgās iezīmes.
Doma katedrāles galvenā atrakcija ir tās ērģeles, kas izgatavotas 1880. gados Ludvigsburgā. Instruments ir iespaidīgs pēc izmēra un muzikālajām īpašībām. Ērģeles ietver vairāk nekā 6700 caurules, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz 10 metriem. Gaiss tiek piegādāts ar sešām silfoniem, un jūs varat spēlēt vienlaikus ar četrām tastatūrām. Ērģeļu priekšpusē ir saglabājusies kādreizējā instrumenta centrālā daļa. Dekoratīvie kokgriezumi uz tā tika izgatavoti 16. gadsimtā agrīnā baroka stilā.
Pētera baznīca
Atpazīstamākā Rīgas smaile, ar kuras palīdzību Latvijas iedzīvotāji jebkuras kvalitātes fotogrāfijā nosaka savu galvaspilsētu, pieder pie vecā pilsētas Svētā Pētera baznīcas. Pirmo reizi tas minēts 1209. gadā. Baznīca tika uzcelta par cilvēku ziedojumiem, un zem tās tika atvērta viena no pirmajām pilsētas skolām.
Gotikas zvanu tornis tika pievienots 15. gadsimta vidū. Templis saņēma baroka fasādi 17. gadsimtā. Tad trīs portāli, bagātīgi dekorēti un saglabāti līdz šai dienai, kļuva par baznīcas rotājumu. Autors pieder Rostokas arhitektam Johanam Rummeshotelam.
Tempļa tornis tiek uzskatīts par Rīgas simbolu:
- Pirmā oktaedriskā koka smaile tika uzcelta 15. gadsimta beigās un pastāvēja apmēram 200 gadus.
- Pētera baznīcas smaile pirmo reizi ieguva savu moderno izskatu 1690. gadā. Ilgu laiku tas palika augstākais Eiropā - 123,5 m kopā ar torni, uz kura tas tika uzstādīts.
- 1721. gadā tornī iespēra zibens. Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās imperators Pēteris I. Rīgas orientieri glābt nebija iespējams, bet Krievijas suverēns pavēlēja atjaunot smaili. Darbs tika pabeigts 1741. gadā.
- Tieši pēc 200 gadiem, Svētā Pētera dienā, smaili atkal iznīcināja tiešs trieciens no vācu haubices čaumalas.
Mūsdienu smaile pilnībā atkārto iepriekšējā izskatu, bet ir izgatavota no metāla. Tam ir divas platformas, no kurām var apskatīt Rīgas un tās apkārtnes panorāmu no putna lidojuma.
Rīgas pils
Viena no nozīmīgākajām Rīgas apskates vietām vēsture aizsākās 1330. gadā. Pils būvēja Livonijas bruņinieki, izraidīja no pilsētas robežas. Cietoksnim vairākkārt uzbruka rīdzinieki, un tāpēc tas tika pārbūvēts un rekonstruēts. Kad Livonijas ordenis tika likvidēts, pils pārgāja no rokām rokās - no poļiem uz zviedriem, un 17. gadsimtā to izmantoja kā cietumu.
Pašreizējais Rīgas pils mērķis ir valsts galvas rezidence. Ēkā atrodas arī Nacionālā muzeja ekspozīcija.
Melngalvju nams
Šī vēsturiskā ēka Vecrīgā bieži tūrisma ceļvežos reklamē Latviju. Melngalvju nama fotoattēli var dekorēt jebkuru albumu vai pastkarti.
Tās vēsture sākās XIV gadsimta 30. gados, kad ēku uzcēla Lielā ģilde. Tad par galvenajiem īrniekiem kļuva Svētā Jura brālības biedri, kuru simbols bija ģerboņa melnā galva, un mājas nosaukumā parādījās vārds "melni punkti".
Līdz 16. gadsimtam Rīgas sabiedrisko dzīvi pārvaldīja turīgs un ietekmīgs tirgotāju uzņēmums, un Melngalvju namā dienas laikā notika akciju tirdzniecība, bet vakarā notika balles, pieņemšanas un koncerti.
Melngalvju nama agrīnie attēli nav saglabājušies, bet pašreizējo izskatu fasāde ieguva 17. gadsimta pirmajā trešdaļā. Fasādes autorība, kas veidota Ziemeļeiropas manierisma stilā, tiek attiecināta uz holandiešu arhitektiem.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Starp iespaidīgajiem Latvijas galvaspilsētas muzejiem šis ieņem godpilnāko vietu. Vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais pilsētā un viens no pirmajiem Eiropā. Tās ekspozīcijas centrā ir ārsta Nikolaja Himzela kolekcija, kura visu mūžu ir kolekcionējusi interesantus priekšmetus un artefaktus.
Ekspozīcija stāsta par pilsētas vēsturi kopš tās dibināšanas 1201. gadā. Kolekcijas dibinātājs dzīvoja 18. gadsimtā un aktīvi interesējās ne tikai par dabaszinātnēm, bet arī par vēsturi. Eksponātu kolekciju jau apmeklēja Vēstures un senlietu izpētes biedrība un Rīgas Ārstu praktiķu biedrība.
Pirmā ekspozīcija tika atklāta 1773. gadā Anatomiskā teātra ēkā.
Šodien kolekcija, kurā ir pusmiljons eksponātu, tiek eksponēta Doma katedrāles kompleksā.
Biļetes cena: 4 eiro.
Dabas muzejs
Latvijas Dabas muzeju 1845. gadā dibināja Rīgas Dabaszinātnieku biedrība. Muzeja fondi tika daļēji papildināti no Nikolaja Himzela kolekcijas, citus eksponātus ziedoja citi gādīgi zinātnieki un ārsti.
Muzejam ir sešas atvērtas sadaļas, un lielākā apmeklētāju interese parasti ir par paleontoloģisko, antropoloģisko un zooloģisko. Muzeja lepnums ir unikāla devona bruņu zivju fosiliju kolekcija un pat pilnībā saglabājies šķērsspuru zivju skelets.
Vērmanes parks
Vecākais parks Latvijas galvaspilsētā tika dibināts 1813. gadā. Ainavu dizaineru un organizatoru darbu finansēja Anna Ģertrūde Vērmane, slavenā Rīgas filantrope un uzņēmēja Vermana atraitne, kura lielāko dzīves daļu veltīja savas dzimtās pilsētas kopšanai.
Parks ātri kļuva par Rīgas slavenību. 1883. gadā tur sāka strādāt viena no pirmajām mākslīgo minerālūdeņu iestādēm Eiropā, un tika uzcelts paviljons, kurā ūdens tika iepildīts pudelēs un izlaists ikvienam. Skatuve, kur 1849. gadā tika iestudēts "ģenerālinspektors", kļuva par tikpat populāru atrakciju parkā. Uz vasaras teātra skatuves bieži uzstājās Rīgā izvietoto pulku orķestri, tika sarīkoti pabalstu priekšnesumi un uguņošana.
Vērmaņa parkā uzcelti pieminekļi Annai Ģertrūdei Vērmanei un mēram Pauluči.
Mākslas muzejs
Rīgas mākslas galerija tika dibināta 1869. gadā un pirmo reizi tika atvērta pilsētas ģimnāzijas ēkā. Tikai 1905. gadā gleznu ekspozīcija pārcēlās uz ēku, kas īpaši uzcelta Esplanādes apkārtnē. Arhitekts bija mākslas kritiķis un vēsturnieks Vilhelms Neimans. Viņš kļuva arī par pirmo muzeja vadītāju.
Kolekcijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši eksponātu, kas sadalīti divās lielās grupās: mākslas darbi no Latvijas un ārvalstu šedevri. Mākslas muzeja zālēs tiek izstādīti Aivazovska un Perova, Levitāna un Savrasova, Bryullova un Kiprenska audekli. Latvijas glezniecības skolu pārstāv Jūlija Feddersa un Jāņa Rozentāla gleznas.
Pulverveida tornis
Rīgas pilsētas nocietinājumu sistēma, kas pirmo reizi minēta XIV gadsimta hronikās, gandrīz nav saglabājusies līdz mūsdienām. Vienīgā tā daļa, kas gandrīz nemainītā veidā izdzīvojusi gadsimtus, ir Pulvertornis.
Sākotnēji tā bija Pesočnaja, bet pēc zviedru veiktās rekonstrukcijas un remonta 1620. gadā ēka kļuva pazīstama kā Pulvertornis. Nocietinājumā atradās pulvera veikals. Rīgas aplenkuma laikā Krievijas un Zviedrijas karā tornī trāpīja vairākas lielgabalu lodes, kas palika sienās līdz šai dienai.
Pulvera tornis pastāvēšanas laikā spēja kalpot kā žogu arēna un deju zāle, alus zāle un Oktobra revolūcijas muzejs, jūras skola un studentu izklaides centrs. Pulvertornī šodien atrodas Latvijas Kara muzeja ekspozīcija.
kaķu māja
Māja ar melniem kaķiem Rīgā pastāv kopš 1910. gada. Stāsts par tās parādīšanos izskatās ļoti dramatisks, ja pieņemam ēku uzcēlošā tirgotāja Blumera viedokli, kurš nevēlējās tikt uzņemts Lielajā ģildē. Aizvainots par visu pasauli, bagāts tirgotājs uz jumta uzstādīja melnus kaķus, kas bija pagriezti pret likumpārkāpēju galvas logiem.
Tā paudis nicinājumu pret saviem kolēģiem, tirgotājs iekrita skandālā, kuru pat nevarēja atrisināt ar tiesas procesu. Labs tiesneša draugs Blumers maksāja savu godu, ka kaķus neaiztikt. Tā rezultātā tiesas spriedumā vienmēr bija teikts, ka kaķi ir brīvi dzīvnieki un bez viņu figūrām mājā pilsēta zaudēs savu identitāti un daļu no arhitektoniskā izskata.
Laika gaitā dzīvniekiem izdevās pagriezties pienācīgā virzienā, un psiholoģiskās atriebības akts nonāca pie loģiskā secinājuma. Bet Kaķu māja kopš tā laika ir kļuvusi par vienu no slavenajām Rīgas apskates vietām, un, lai paskatītos uz ilggadējā skandāla vaininiekiem, jums vienkārši jāpaceļ galva.
Māja ar kaķiem tika filmēta filmā Septiņpadsmit pavasara mirkļi. Viņš "spēlēja" viesnīcas lomu, kuras tuvumā Štirlica tikās ar Bormanu. Šodien Kaķu mājā ir atvērts džeza restorāns un kazino.
