Skaistā Baltijas valsts Latvija ir neliela teritorija, taču tajā ir milzīgs skaits apskates objektu un dabas skaistumu. Burvīgi autentiski ciemati un senās baroka pilis, gotikas katedrāles un koka pareizticīgo baznīcas harmoniski sadzīvo vienā teritorijā. Katrā no Latvijas pilsētām ir tūristiem pievilcīgas vietas - no šaurajām Rīgas ieliņām līdz slavenajām Jūrmalas pludmalēm. Tāpat kā visās Ziemeļvalstīs, arī Latvijā ir brīnišķīga ekoloģija, skaistas upes, ezeri un meži.
Pasākumu tūrisms ir pievilcīgs: ērģeļmūzikas festivāli, smilšu skulptūras, muzikāli pasākumi Jūrmalā. Gastronomiskajā tūrismā uzsvars tiek likts uz valstī ražoto produktu videi draudzīgumu. Ko tad izmēģināt Latvijā?
Pārtika Latvijā
Latviešu virtuvi raksturo trīs pamatjēdzieni - vienkāršs, sirsnīgs un garšīgs. Mūsdienās ir vienlīdz svarīgi, lai šī virtuve būtu videi draudzīga. Tā veidojusies gadsimtiem ilgi, absorbējot kaimiņvalstu - lietuviešu un igauņu, vācu un skandināvu un pat baltkrievu - virtuves iezīmes. Latviešu virtuves pamatā ir lauksaimniecības un lopkopības produkti. Kā arī dāvanas no Baltijas jūras, Latvijas upēm un ezeriem.
Pieci no labākajiem un raksturīgākajiem nacionālās virtuves produktiem kļuva par Eiropas zīmes “Produktu tradīcijas garantija” īpašniekiem: siers Janov, Tsarnikovskaya nēģis, pelēkie zirņi, sklandrausis pīrāgs un sālīta rupjmaize.
Latvijas ēdienu top 10
rudzu maize
rudzu maize
Maizi ir grūti saukt par atsevišķu ēdienu. Bet Latvijā ir vērts aizmirst par visiem citiem tā veidiem. Tā kā šis ir unikāls, un pēc garantijas zīmes saņemšanas tradicionālajiem produktiem to var cept tikai šajā valstī, pēc senām receptēm. Vecākā paaudze, iespējams, atceras maizi ar nosaukumu "Rizhsky" uz PSRS skaitītājiem. Tagad to var izmēģināt tikai Latvijā. Maizi gatavo vismaz dienu. Un tas tiek cepts pēc receptes - nevis veidnēs, bet uz īpašiem karstiem akmeņiem. Rezultāts ir “paraksta” garoza, kas saglabā garšu. Šādu maizi var uzglabāt ledusskapī gandrīz sešus mēnešus, un tā nezaudē ne svaigumu, ne derīgās īpašības. Bet patīkamāk ir ēst to svaigu.
Neparastas zupas
Zupas tiek uzskatītas par obligātu ēdienu uz latviešu galda, piemēram, putra. Viņiem ir raksturīga nesaderīgu produktu kombinācija. Ne visi uzdrošināsies nobaudīt piena zupu ar siļķēm, bet latviešiem ir šis mīļākais ēdiens. Tur pievieno kartupeļus, sīpolus un zaļos sīpolus. Alus zupā ir biezpiens, vārītas olas, ķimenes, sviests un rudzu grauzdiņi. Tas viss ir piepildīts ar skābo krējumu.
Ir aukstas zupas: biešu, rabarberu, skābenes, paniņu mieži, maizes zupa ar žāvētiem augļiem. Un kā neizmēģināt saldo melleņu zupu ar klimpām! Garšai pievieno citronu.
Siers Janov
Siers Janov
Jāņa diena, viena no jautrākajām valsts brīvdienām Latvijā, nav iedomājama bez šī siera, protams, pie alus. Attiecas uz mīkstajiem sieriem, Adyghe vai feta formātā, bet ar īpašu garšu - sagatavošanas metodes un sastāvdaļu dēļ. Valsts tiek uzskatīta par visu vietējo sieru priekšteci, tās recepte aizsākās senos laikos, kad sviests vēl nebija pat izgudrots. Mūsdienu virtuve paredz sviestu, bet citādi tiek ievērotas senās gatavošanas tradīcijas - ar obligātajām ķimenēm, olām, biezpienu un govs pienu. Gatavās siera galvas ietin ozola vai kļavas lapās, pēc tam tīros lina auduma gabaliņos. Pēc šāda uzglabāšanas veida vaļīgi dzeltenīgi siera gabali smaržo pēc vasaras un saules.
Līdz šim katra saimniece svētkiem gatavo savu sieru. To var nobaudīt restorānos, nopirkt veikalos, bet interesantāk to iegādāties pie zemnieku tirgotājiem.
Carnikavas nēģis
Ne tikai delikatese, bet katrā ziņā kulta produkts. Tas ir nosaukts zvejnieku ciemata Carnikavas vārdā slavenās Gaujas upes krastā. Makšķerēšana šeit radās pirms vairāk nekā trim gadsimtiem, jau 19. gadsimta otrajā pusē šeit tika organizēta zivju inkubatoru un zivju fabrika.
Modīgais pasākumu tūrisms piesaista daudz viesu uz Carnikavu - Nēģu dienā. Šī ir visa izklaides un izklaides darbība ar konkursiem, dejām un uguņošanu. Svētku galveno varoni var nobaudīt ceptu, kūpinātu, sautētu, marinētu un želejā. Tradicionālākais senais ēdiens ir šī zivs, kas grilēta virs oglēm. Nēģis izskatās dīvaini: bez spurām, kauliem un svariem un pat serpentīna. Bet šī treknā zivs kopš Katrīnas II laikiem tiek uzskatīta par delikatesi, un pelnīti.
Pelēkie zirņi
Ēdiena unikalitāte ir tāda, ka šī zirņa šķirnes tiek atlasītas un audzētas tikai Latvijā. Neskatoties uz nesvētku nosaukumu, pelēkie zirņi ir viens no galvenajiem Ziemassvētku galda rotājumiem. Latvieši zirņu graudus uzskata par asaru simbolu. Tāpēc viņi cenšas ēst pēc iespējas vairāk, lai nākamajā gadā raudātu mazāk. Daudz ēst nav grūti - garšīgi. Zirņus, kas vārīti līdz mīkstam, sautē ar speķi, apcep ar sīpoliem. Ēdiens ir ļoti vienkāršs un garšīgs, un ir vērts izmēģināt. Tiem, kas izvairās no smagas pārtikas, apdomīgi latvieši pasniedz pelēkos zirņus ar glāzi kefīra.
Sklandrausis
Sklandrausis
Vēl viens neaizstājams ēdiens uz latviešu Ziemassvētku galda. Šis pīrāgs, kas obligāti gatavots no rudzu mīklas ar ceptu speķi, arī pieder pie vecajiem ēdieniem. Viņi sāka to cept 17. gadsimtā, kad uz valsti tika atvesti kartupeļi. Iepriekš šī kūka simbolizēja sauli. Līdz ar to tā atvērtā forma un spilgtais burkānu un kartupeļu pildījums. Pīrāgam ir cits, arī izplatīts nosaukums - Skland piparkūkas. Patiesībā tas vismazāk atgādina piparkūkas. Sulīgas malas, zeltains pildījums, pārkaisīts ar kanēli - tas viss vairāk atgādina siera kūku. Pīrāgu nav vērts izmēģināt, jo tam ir Eiropas zīme. Tas ir tikai garšīgi.
Asins pankūkas
Ļoti sens ēdiens, kā arī delikāts un garšīgs, neskatoties uz biedējošo nosaukumu. Mīklu pankūkām gatavo nevis ar pienu, bet gan ar rūpīgi sasprindzinātām asinīm - cūkgaļu vai briežiem. Tas tiek atšķaidīts līdz zema tauku satura piena konsistencei, un pēc tam - saskaņā ar parastās pankūku mīklas recepti. Noteikti izmēģiniet. Ar sviestu, brūklenēm vai ievārījumu tas ir garšīgi. Turklāt noderīgi: mikroelementi šajās pankūkās veicina normālu sirds un asinsvadu darbību.
Jūras veltes
Un tā nav tikai kūpināta siļķe, kas pazīstama ar slaveno latviešu brētliņu nosaukumu. Viss no Baltijas jūras tiek pārvērsts gardos kastroļos - mencas, siļķes utt. Arī latviešiem ļoti patīk pienā sautētas zivis ar sīpoliem un burkāniem. Tam pievieno pētersīļus un citus aromātiskos augus, pasniedzot ar krēmīgu mērci.
Parastās siļķes tiek vārītas ar sīpolu mērci vai grilētas virs oglēm. Tas izrādās delikatese. Izveicīgie latviešu šefpavāri pat gatavo plekstes uz režģa, lai vienkāršs ēdiens tiktu apēsts kā kulinārijas baudījums. Ir arī vērts izmēģināt smaku mīklā.
Piparkukas
Piparkukas
Šie kraukšķīgie cepumi ir arī Ziemassvētku un Jaunā gada atribūts. Tulkojumā tā nosaukums nozīmē cepumus ar papriku vai cepumus ar garšvielām. Tam sirsnīgi pievieno kanēli, ingveru, krustnagliņas, kardamonu un smaržīgos piparus. Viņi pievieno pikantu garšu.
Sīkfaili ir izplatīti visā Ziemeļeiropā kopš 13. gadsimta. Receptes tika uzlabotas: mīklai tika pievienots medus, rieksti, ķimenes, vaniļas, citrona vai apelsīna miziņa - kam nu kas garšo. Pirms svētkiem Latvijas veikalos tiek pārdota pikanta mīkla piparkuku cepšanai un paši cepumi dažādu figūru veidā. Stiklotie eņģeļi, zvaigznes, mājas rada neaprakstāmu Ziemassvētku noskaņu.
Vecriga
Slavenās kūkas nosaukums tiek tulkots kā Vecrīga. Nav neviena cilvēka, kurš būtu apmeklējis Rīgu un nebūtu nogaršojis smalkāko konditorejas izstrādājumu ar neaizstājamu kafiju. Tas ir bijis Latvijas galvaspilsētas simbols ļoti ilgu laiku. Pasniedz gandrīz visās kafijas mājās. Ārēji tie izskatās kā parasta shu kūka. Pildījums ir biezpiens ar krējumu un vaniļu. Viss tiek gatavots no svaigākajām sastāvdaļām, bez mazākās novirzes no receptes. Rezultāts ir izsmalcināts neaprakstāms ēdiens, ko var nobaudīt tikai Vecrīgā.
