Tas, cik ilgi ilgst Vatikāna vēsture, ir strīdīgs jautājums. Šīs zemes bija apdzīvotas jau Senās Romas periodā. Bet vieta bija lauku. Šeit tika ierīkoti dārzi. Tomēr vēlāk, pēc Kaligulas pavēles, Vatikāna kalnā tika uzcelts hipodroms. Tradīcija saka, ka tieši šajā hipodromā svētais Pēteris tika sists krustā. Šeit, nekropolē, viņš tika apglabāts.
Kad kristietība iestājās pati, imperators Konstantīns pavēlēja šajā vietā uzcelt baziliku. Vatikāna vēsturi var saskaitīt no šīs zīmes, un ja ne no tās, tad no 64 gadiem, kad Pēteris tika sists krustā.
Pāvesta valsts šajā vietā tika uzcelta 8. gadsimtā, bet pēc tam to likvidēja Itālijas karaliste. Tas radīja "romiešu jautājumu". Benito Musolīni mēģināja to atrisināt. Sarunu rezultātā tika atzīta pilsētvalsts, pakļauta pāvesta tronim. Panāktās vienošanās dokumenti iegāja vēsturē kā Laterāna līgumi. Lai tos sasniegtu, vajadzēja trīs gadus un 110 sanāksmes un sarunas.
Maza valsts
Šodien Vatikāns ir anklāvs Romas teritorijā. Tās platība ir tikai 1,5 kvadrātkilometri. Tomēr tas neliedz viņam savākt daudz tūristu, kuri vēlas apskatīt Pāvesta pili, apmeklēt oficiālas ceremonijas un sveikt pašu pāvestu, kad viņš iziet uz pils balkona.
Vatikāna iedzīvotāji ir teokrātiskas valsts pavalstnieki. Tie ir vai nu garīdznieki, vai sargi. Šeit ir arī laji - un no kā īstenībā pieņemt darbā apkalpojošo personālu? Galu galā Vatikāna pilsonība ir stingri saistīta ar šeit veiktajiem oficiālajiem pienākumiem. Tas ir, ja cilvēks pārtrauc darbu Vatikānā, tad viņš zaudē šīs mazās valsts pilsonību, kļūstot par Itālijas pilsoni. Tas ir noteikts 1929. gada līgumos. Interesanti, ka dienas laikā Vatikāna teritorijā ir aptuveni 3000 Itālijas pilsoņu, kuri naktī pamet valsti, atgriežoties mājās.
Vatikāna vēsture ir cieši saistīta ar katra katoļu baznīcas galvas darbību.
