Mūsdienu Bāzele ir Šveices zinātnes sirds. Šis zinātnes un rūpniecības gigants šodien ir otrā nozīmīgākā pilsēta valstī. Taču šāda labklājība tika sasniegta salīdzinoši nesen, jo pirms vairākiem gadsimtiem pilsēta atradās vairāku štatu pakļautībā un tika atkārtoti izpostīta pēc kārtējās valdības maiņas.
Tomēr tas viss netraucēja Bāzelei izdzīvot un sasniegt patiesu labklājību. Tomēr pretēji klasiskajai tradīcijai pilsētas iedzīvotāji nevēlējās iemūžināt savus varoņdarbus oficiālos simbolos, un Bāzeles ģerbonī ir tikai viens elements - stilizēts bīskapa stienis. Lai gan pietiek pat nedaudz pieskarties pilsētas vēsturei, lai saprastu, kāpēc bīskapa stienis šeit ieņem tik godpilnu vietu.
Ģerboņa apraksts
Kā jau minēts, ģerboņa fotoattēlā vai attēlā var redzēt tikai divus elementus: vairogu; bīskapa stienis. No pirmā acu uzmetiena tas izskatās mazliet trūcīgi, var pat šķist, ka iedzīvotājiem vienkārši nebija pietiekami daudz iztēles. Tomēr tas tā nav, un norādītais elements nemaz nav veltīgs tik godājamā vietā.
Ģerboņa vēsture
Bāzeles ģerboņa vēsture ir nesaraujami saistīta ar pašas pilsētas vēsturi. To dibināja 44. gadā pirms mūsu ēras ķelti, bet vēlāk to sagūstīja senie romieši un vairākus gadsimtus pastāvēja kā karaspēka pārkraušanas bāze. Tik drūma eksistence varēja ilgt ilgāk, ja pilsēta nebūtu nodota kņazu-bīskapu varai. Un to var uzskatīt par pagrieziena punktu viņa vēsturē.
Jauno varas iestāžu vadībā Bāzele sāka strauji paplašināties. To ieskauj spēcīgi nocietinājumi, pāri upei tika izmests tilts, pilsētas iekšienē sāka parādīties baznīcas un pašvaldības ēkas, un mantojumā ievērojami pieauga preču aprite. Tādējādi prinču-bīskapu ierašanās pārvērta provinces pilsētu par galveno centru, tāpēc šeit tik svarīgs ir bīskapu varas simbols.
Tomēr skeptru un nūjiņu izmantošana heraldikā jau tolaik bija tradicionāla. Tāpēc papildus iepriekš minētajai interpretācijai ir arī vispārīgāka. Eiropas heraldikā skeptri un nūjiņas ir radīšanas un varas simboli. Turklāt vara, kas nav ņemta ar spēku, bet gan taisnīga, likumīga un nosūtīta no augstākas varas, kas nav saistīta ar pārvaldību, bet drīzāk aizsardzību un patronāžu. Un šo definīciju kopumā var attiecināt arī uz Bāzeli, kur prinči-bīskapi nesludināja autoritāru valdības politiku, bet gan patronēja tirgotājus, amatniekus, mākslas cilvēkus un visus, kas aktīvi piedalījās pilsētas dzīvē.
