Luksemburgas Lielhercogiste pēc platības ir viena no mazākajām valstīm pasaulē. Atrodas Eiropā, tās kaimiņos ir Beļģija, Vācija un Francija, un Luksemburgas kultūra veidojās šo valstu īpašā ietekmē.
No agrajiem viduslaikiem
Galvenais valsts kultūras un mākslas centrs kopš 7. gadsimta bija Echternahas klosteris. Tās meistari izgatavoja prasmīgas miniatūras, kurās sākotnēji varēja uzminēt īrus, un līdz 10. gadsimta beigām un ģermāņu tradīcijām. Gleznotāji rotāja Evaņģēliju ar rāmjiem, kas izgatavoti no kaulu plāksnēm. Zeltu, ziloņkaulu un sudrabu izmantoja svēto grāmatu rotāšanai.
Viduslaiku Luksemburgas arhitekti uzcēla pilis un cietokšņus, no kuriem lielākā daļa, diemžēl, nav saglabājušies līdz mūsdienām. XIV-XVI gadsimtā celtie tempļi bija bagātīgi dekorēti ar skulpturāliem darbiem.
Par godu hercogam
Viens no galvenajiem hercogistes galvaspilsētas arhitektūras pieminekļiem ir Ādolfa tilts. Tas savienoja Luksemburgu un Augšluksemburgu hercoga Ādolfa valdīšanas laikā 20. gadsimta sākumā. Vienas arkas tilts ir unikāls ar to, ka tā celtniecības laikā tas kļuva par lielāko šāda veida akmens konstrukciju pasaulē. Tās garums bija 153 metri, bet arkas garums - vairāk nekā 80 metri.
Pilsētas vizītkarti un viduslaiku kultūras gabalu Luksemburgā sauc par katedrāli, kas uzcelta par godu Dieva Mātei. Templis kalpo kā vēlās gotikas paraugs.
Notrdamas katedrāles galvenais dārgums daudzus gadu desmitus ir bijis bēdīgo mierinātāja brīnumainais tēls, kas iegūts 18. gadsimta beigās. Templī atrodas Lielo hercogu kaps un Bohēmijas karaļa Jāņa Aklā kapenes.
Muzikālā Luksemburga
Būdama tuvu Vācijai, hercogiste nevarēja nepiekrist viņas muzikālajai ietekmei. Luksemburgas kultūrā noteiktas "vācu" notis var skaidri izsekot, un ikgadējie mūzikas festivāli Echternachā ļoti atgādina tās pašas brīvdienas Vācijā. Popdziedātāji neatpaliek no kolēģiem citās Vecās pasaules valstīs un pat vairākkārt uzvarējuši tik prestižā konkursā kā Eirovīzija.
