Lietuvas Republika, kas atrodas Eiropas ziemeļos, ir daļa no reģiona, ko sauc par Baltijas valstīm. No teritorijas nosaukuma izriet, ka atbilde uz jautājumu, kura jūra skalo Lietuvu, izklausās pēc Baltijas.
Pludmales brīvdienas
Galvenie Lietuvas kūrorti Baltijas piekrastē ir koncentrēti Klaipēdas un Palangas reģionā. Šīs pilsētas lepojas ar ideālām pludmalēm tiem, kas dod priekšroku maigai, vēsai vasarai un vēsām jūrām, nevis tropiskai eksotikai.
Slavenākās Klaipēdas pludmales ir Melnraže, Smiltyne un Giruliai. Šo teritoriju galvenās iezīmes ir sniegbaltas kāpas un priežu audzes, un tāpēc gaiss šeit ir īpaši patīkams un unikāls. Sezona Klaipēdā sākas jūnijā, kad Baltijas ūdens sasilst līdz stabilam +18 grādu līmenim. Līdz jūlija vidum šis skaitlis sasniedz +22 grādus, un tad pat māsas un žubītes ar sajūsmu metas viļņos. Starp citu, tieši jūlijā uz Lietuvas jūras notiek plašās Neptūna brīvdienas. Papildus teātra izrādei uz ūdens viesi var redzēt teātra izrādes, uzmundrināt burāšanas regates dalībniekus un iegādāties dažādus suvenīrus gadatirgos un tautas mākslas izstādēs.
Jautāti, kuras jūras atrodas Lietuvā, nesteidzīgas vasarnīcas dzīves cienītāji atzīmēs neaizstājamo Baltijas tīrību un vientulības iespēju ar dabu tās krastos. Tieši tā Palanga parādās ceļotāju priekšā, kur izmērītais viļņu dārdiens vakaros sajaucas ar džeza motīviem, kas nāk no vietējiem restorāniem. Palangas gaiss ir piesātināts ar joda un priežu fitoncīdiem, un tāpēc šeit tiek izārstēti saaukstēšanās gadījumi un rūdīti trausli bērnu organismi. Jūras ūdens temperatūra pie Palangas piekrastes vasaras augstumā sasniedz +23 grādus.
Interesanti fakti
- Lietuvieši savu jūru sauc par Baltiju, bet dažās citās Eiropas valstīs Austrumu un Rietumu jūras nosaukumi tiek pieņemti atkarībā no tās ģeogrāfiskā stāvokļa attiecībā pret valsti.
- Vidējais Baltijas jūras dziļums nepārsniedz 50 metrus, bet maksimālais - 470 metrus.
- Dažos Baltijas jūras apgabalos ledus parādās vēlu rudenī. Somu un Botnijas līcī tā biezums var sasniegt vairāk nekā pusmetru.
- Baltijas galvenā bagātība ir skujkoku sveķi, kas pārakmeņojušies pirms miljoniem gadu un saukti par dzintaru. Dzintars pieder pie dekoratīvajiem akmeņiem, taču dažus tā paraugus, kuriem ir īpaša vērtība, var klasificēt kā dārgakmeņus.
