Atrakcijas apraksts
Pastāv pieņēmums, ka sākotnēji Kosmas un Damiāna baznīca atradās Mierinājuma Dieva Mātes baznīcas vietā. Un tad tās vietā ap 1670. gadu tika uzcelta Kunga Apskaidrošanās kapela, kas piederēja karmelītu ordeņa pārstāvjiem. Tomēr kopš 1675. gada pati kapela un tai blakus esošās zemes nodotas augustīniešiem, kuri kopš 1673. gada apmetās Viļņā. Un līdz 1679. gadam šajā vietā tika uzcelta jauna koka baznīca. Un tam piegulošās ēkas iegādājās mūki un izveidoja vienotu klostera kompleksu.
1742. gadā izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja baznīcu. Tomēr līdz 1768. gadam tajā pašā vietā tika uzcelta jauna baznīca, kas tā paša gada jūnijā tika iesvētīta par godu Mierinājuma Dieva Mātei. Baznīcā bija brīnumains Vissvētākās Jaunavas Marijas Mierinātāja attēls, kas atradās baznīcas galvenajā altārī. Citi baznīcas altāri bija veltīti svētajam Augustīnam, svētajam Nikolajam, svētajam Tadejam, svētajai Teclai un citiem dižiem mocekļiem, īpaši cienījamiem augustīniešu ordeņa pārstāvjiem.
Līdz 18. gadsimta beigām tika uzcelta klostera galvenā ēka un izveidots neatņemams klostera ansamblis, kas slavens ar savu lielo bibliotēku. Kādu laiku klosterī bija skola, taču tas nebija ilgs laiks.
1803. gadā klostera galvenā ēka tika nodota Viļņas universitātes teoloģijas fakultātei. Turpmāk šeit atradās teoloģiskais seminārs. Tomēr 1832. gadā universitāte tika slēgta, un klostera ēku ieņēma Garīgā Romas katoļu akadēmija, kas tur atradās līdz 1842. gadam. Tad akadēmija tika pārcelta uz Sanktpēterburgu, un 1844. gadā ēku komplekss tika nodots pareizticīgo garīgajam semināram. Pati baznīca tika nodota Karmelītu ordenim 1852. gadā, bet divus gadus vēlāk tā tika slēgta.
1859. gadā ēka tika pārbūvēta par Svētā Andreja baznīcu. Rekonstrukcijas laikā kori tika iznīcināti, altāri ar skulptūrām, kas izgatavotas rokoko stilā, parādījās ikonostāze. Svētā Jaunavas Marijas Mierinātājas brīnumainais tēls un dažādi trauki tika pārcelti uz Jāņa baznīcu. No Brestas atvestās ērģeles un unikālais prinča Vitovta portrets tika nodotas Svētā Staņislava katedrālei.
1918. gadā baznīca atgriezās katoļiem un pakāpeniski tika atjaunota. Daļa bijušā klostera kompleksa ēku tika nodotas Stefana Batorija universitātei. Otrā pasaules kara laikā pilsētas bombardēšanas laikā tika iznīcināts arhitektūras ansambļa dienvidu spārns. Pēc kara beigām palikušās ēkas tika pārveidotas par dzīvojamo kompleksu, kurā dzīvoja Viļņas universitātes pasniedzēji. Pati baznīcas ēka pēc kara beigām tika izmantota kā dārzeņu veikals. Šajā laikā baznīcas interjers tika pilnībā iznīcināts.
Bijušā klostera ēkas ir vienkāršas un neatšķiras pēc arhitektūras priekiem. Pati baznīcas ēka veidota graciozā vēlā baroka arhitektūras stilā. Priekšējo fasādi rotā augsts un graciozs tornis, kura augstums ir 41,5 metri. Lietuvā templis ar priekšējo fasādes torni nav tipiska parādība. Apakšējā līmeņa centrā ir oriģināls un graciozs portāls, kas veidots no trīsstūrveida pilastriem. Diemžēl baznīcas interjers un altāri nav saglabājušies.
