Atrakcijas apraksts
Kembridžas universitāte (vai vienkārši Kembridža) ir otrā vecākā universitāte Apvienotajā Karalistē un angliski runājošajā pasaulē, septītā vecākā universitāte pasaulē. Universitāti 1209. gadā dibināja studentu un skolotāju grupa no Oksfordas, kuriem bija jāatstāj pilsēta konflikta dēļ ar vietējiem iedzīvotājiem. Abām vecākajām Anglijas universitātēm ir daudz kopīga, taču daudzos veidos šo izglītības iestāžu vēsture ir to gadsimtiem ilgas sāncensības vēsture. Universitātes statuss tika apstiprināts 1231. gadā ar karaļa Henrija III dekrētu, un 1233., 1290. un 1318. gada pāvesta buļļi nodrošināja Kembridžai tiesības “mācīt visā kristietībā” un padarīja to par starptautisku izglītības centru.
Neviena koledža nav saglabājusies no tām, kas tika dibinātas pašā sākumā, un vecāko vēl pastāvošo Pēterhausu 1284. gadā dibināja arhibīskaps Hjū Balsams. No 13. līdz 16. gadsimtam tika dibinātas vēl 16 koledžas, kam sekoja vairāk nekā 200 gadu pārtraukums, kad jaunas koledžas neparādījās. 19. gadsimtā parādījās 6 no tiem, bet 20. - vēl 9.
Reformācijas laikā ar karaļa Henrija VIII dekrētu Kembridžā tika likvidēta baznīcas tiesību fakultāte un pārtraukta scholastikas mācīšana. Tam bija būtiska ietekme uz universitātes tālāko attīstību - jau 1520. gadā zinātniskos strīdos un lekcijās bija sastopams luterānisma un protestantisma gars. Un gadsimtu vēlāk, kad daudzi sāk saskatīt arvien vairāk līdzību ar katolicismu anglikāņu baznīcā, tieši Kembridža kļūst par tādas kustības kā puritānisms dzimteni.
Tāpat kā daudzas universitātes, arī Kembridža sievietes sāka mācīt tikai 19. gadsimta vidū. Tika atvērtas vairākas sieviešu koledžas, un 20. gadsimta otrajā pusē visas vīriešu koledžas pamazām pārgāja uz jaukto izglītību, bet tagad Kembridža joprojām ir vienīgā universitāte Apvienotajā Karalistē ar koledžām, kurās tiek uzņemtas tikai sievietes un maģistrantūras.
Universitāti veido 31 koledža, kas galvenokārt nodrošina izglītojošas aktivitātes studentiem. Universitāte vada lekcijas, piešķir grādus, tai pieder pētniecības centri, laboratorijas, Centrālā bibliotēka, kur ievērojama grāmatu daļa ir brīvi pieejama, kas to atšķir no Lielbritānijas vai Bodlejas bibliotēkām. Turklāt katrai koledžai ir sava bibliotēka, kas galvenokārt atbilst studentu vajadzībām. Trīsvienības koledžas bibliotēkā ir vairāk nekā 200 000 grāmatu, kas izdrukātas pirms 1800. gada, un Korpuskristi koledža lepojas ar Eiropas bagātāko viduslaiku rokrakstu kolekciju (vairāk nekā 600). Kopumā universitātē ir vairāk nekā 100 bibliotēku. Koledžas nodrošina unikālu mācību sistēmu, kas pazīstama kā "uzraudzība" (Oksforda šo sistēmu sauc par "apmācību"). Dažas koledžas specializējas noteiktās zinātnes jomās, bet lielākā daļa nodrošina universālu izglītību. Kanclers ir universitātes priekšgalā - līdz 2011. gada vasarai šo goda vietu ieņēma pats Edinburgas hercogs. Vicekanclers ir atbildīgs par praktiski visu administrāciju.
Universitātē darbojas daudzas studentu biedrības, un saskaņā ar tradīciju liela uzmanība tiek pievērsta sportam - kriketam, regbijam un, protams, slavenajām astoņnieku sacīkstēm.
