Melngalvju nama (Melngalvju nams) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Satura rādītājs:

Melngalvju nama (Melngalvju nams) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga
Melngalvju nama (Melngalvju nams) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Video: Melngalvju nama (Melngalvju nams) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga

Video: Melngalvju nama (Melngalvju nams) apraksts un fotogrāfijas - Latvija: Rīga
Video: Melngalvju namā muzejs un jaunas ekspozīcijas 2024, Jūnijs
Anonim
Melngalvju nams
Melngalvju nams

Atrakcijas apraksts

Pašā Rīgas centrā atrodas slavenais 14. gadsimta arhitektūras piemineklis - Melngalvju nams. Ēka, kas daudzkārt pārbūvēta, lielākoties tika izpostīta Lielā Tēvijas kara laikā. Ēka šodien jau ir atjaunota.

Vēsturiskajos dokumentos ēka pirmo reizi minēta 1334. gadā kā Lielās ģildes jaunā mājvieta, un tā celta ordeņa okupācijas laikā laika posmā no 1330. līdz 1353. gadam. Piecpadsmitā gadsimta beigās ēku iznomāja Černogolovi un tolaik to sauca tikai par "karaļa Artūra galmu", pašreizējais mājas nosaukums domājams bija 16. gadsimta 60. gadu beigās..

Melngalvji ir jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju brālība. Brālība pastāv kopš trīspadsmitā gadsimta beigām, un to patronē Sv. Džordžs, bet vēlāk Sv. Maurīcija, kuras simbols melnās galvas formā ģerbonī ir kļuvis par brālības atšķirības zīmi.

Bagātākās un ietekmīgākās kompānijas dibinātāji bija ne tikai Rīgas, bet arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvji, kas nodarbojās ar tiešu preču piegādi uz Rīgu. Viņi arī izveidoja Melngalvju uzņēmumu kā pretsvaru pilsētas mazkustīgo tirgotāju Lielajai ģildei, kas nodarbojās ar preču atpirkšanu. Bet, neskatoties uz filiāli, uzņēmums līdz septiņpadsmitā gadsimta beigām joprojām atradās Lielās ģildes uzraudzībā.

Pēc vēsturiskiem datiem, kopš 1477. gada Melngalvji īrē māju, ko sabiedrības vajadzībām uzcēla amatnieku ģilde. Dekorējot un pārbūvējot ēku, Melngalvji galu galā kļūst par vienīgajiem Jaunās mājas īpašniekiem. Dienas pirmajā pusē ēka darbojas kā birža, bet dienas otrā puse ir veltīta atpūtai - tajā tiek rīkoti dažādi vakari, balles, koncerti, jo īpaši tāpēc, ka zālē valda brīnišķīga akustika.

Dažādos laikos Krievijas cari un karalienes ir apmeklējušas šo māju gan atklāti, gan slepeni. Zāles dekorācija kalpoja Zviedrijas un Krievijas monarhu portreti, starp tiem ir Katrīnas II personīgi dāvināts portrets. Tātad godājamo viesu grāmatā starp daudzajiem ierakstiem ir paša Bismarka paraksts.

Kopā ar Lielo ģildi organizācija vadīja pilsētas sabiedrisko dzīvi, aktīvi piedalījās aizstāvībā, un līdz 1895. gada beigām tā bija kļuvusi par vācu tirgotāju klubu, pārtraucot savu darbību kā korporācija. Un kopš 1939. gada, pēc vāciešu repatriācijas, klubs ir slēgts.

Diemžēl mājas sākotnējais izskats nav zināms. Ēkas platība ir 425 kvadrātmetri, melngalvju mājas galveno daļu aizņem centrālā zāle. Zem zāles bija neliels stāvs, kas sadalīts vairākās istabās, un pagrabs zem tā. Mājas bēniņi kalpoja kā noliktavas telpa. Neskatoties uz atkārtotām visas mājas rekonstrukcijām un izmaiņām, tieši zāle palika neskarta kā ēkas kodols, kam ir vēsturiska vērtība.

Pašreizējais fasādes skats tika veidots 17. gadsimta sākumā Eiropas manierisma stilā. Pēc profesora Vipera pieņēmumiem, ēkas arhitektūras autori jāmeklē starp Brēmenes, Dancigas un Dānijas meistariem. Mūsdienās zinātnieki pieņem, ka tas ir Bodekers vai Jansens. Fasāde ir dekorēta ar skulptūrām, apdare tiek veikta, izmantojot māksliniecisko kalumu, un vēl viens rotājums ir pulkstenis. Rīgas vēstures un navigācijas muzejos, kā arī Arhitektūras muzejā tiek glabāti dažādi ēkas apdares fragmenti un Melngalvju mājas interjera daļas.

1684. gadā tika pabeigta lievenis, caur kuru jūs varat nokļūt tieši no laukuma uz otro stāvu. Vēl divstāvu piebūve tika uzcelta 1794. gadā, bet 1816. gadā-vēl viena, bet šoreiz no Daugavas puses. Tajos pašos gados atvērtā lievenis tika aizstāts ar segtu ieeju. Jaunākās un, iespējams, būtiskās izmaiņas fasādē ienesa Neptūna, Merkura, Vienotības un miera statujas, kas izgatavotas no cinka un uzstādītas 1886. gadā.

1941. gadā, jūnijā, māja nonāca vācu karaspēka apšaudē, tās drupas stāvēja līdz 1948. gadam.

Melngalvju nama izjaukto drupu vietā Rātslaukuma vietā parādījās latviešu sarkano strēlnieku laukums ar uzceltu muzeju un pieminekli latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas laukums atkal tika pārdēvēts par Rātsnamu, un muzejs tika pārdēvēts par Latvijas Okupācijas muzeju.

Sākotnēji viņi negrasījās atjaunot Melngalvju namu, bet līdz Rīgas 800 gadu jubilejai tas tomēr tika uzcelts no jauna. Viņa priekšā statuja - brīvības, tiesu varas un tirdzniecības aizsardzības simbols Rolanda formā. Pašā mājā mūsu apakšā ir muzejs un koncertzāle, kur bieži notiek simfoniskās mūzikas koncerti.

Foto

Ieteicams: