Atrakcijas apraksts
Evpatorijas novadpētniecības muzejs tika izveidots 1921. gada 1. februārī, kad senatnes muzejam tika piešķirta tirgotāja Y. Geleloviča bijusī savrupmāja - skaista ēka mauru stilā, celta 1914. gadā.
Nepilnu trīs mēnešu laikā muzeja darbinieki savāca aptuveni 2 tūkstošus eksponātu - keramikas un porcelāna priekšmetus, vecos paklājus un monētas. Senatnes muzejs tika atvērts 1921. gada 30. jūlijā. Četrus gadus vēlāk tajā jau bija 5 pilnvērtīgas nodaļas: arheoloģiskā, kūrorta, rūpniecības, ateistiskā un etnogrāfiskā.
Diemžēl Lielā Tēvijas kara laikā lielākā daļa muzeja eksponātu tika zaudēti. Pēc pilsētas atbrīvošanas 1944. gadā muzeju sāka atjaunot. Tas tika aktīvi papildināts ar jauniem eksponātiem, un 1950. gadā tas jau veidojās kā novadpētniecības muzejs. Tajā laikā to veidoja trīs departamenti: pirmsrevolūcijas pagātne, padomju sabiedrības vēsture un dabas departaments. 1968. gadā karaimu kenasas ēka kļuva par daļu no muzeja, kurā šodien atrodas karaimu vēstures muzejs, un tiek veikti reliģiski rituāli.
Pašlaik novadpētniecības muzeja fondos ir vairāk nekā 80 tūkstoši eksponātu, tostarp bagātīgas sengrieķu un skitu pieminekļu, ieroču un numismātikas, floras un faunas kolekcijas, dažādas vēsturiskas ekspozīcijas. Šeit ir izklāstīta visa pilsētas vēsture - no senās Kerkinitida laikiem līdz mūsdienu Evpatorijai.
Tāpat Evpatorijas novadpētniecības muzeja lepnums ir nakts diorāma par Evpatorijas desanta izkraušanu 1942. gadā, kas ir viena no retajām bijušajā PSRS. Tas parāda atsevišķu varonīgas nosēšanās brīdi Evpatorijas vecajā daļā.
Muzeja ieeju rotā pāris artilērijas vienību - reti sastopami 19. gadsimta beigu šautenes sistēmu piemēri. Tieši ar šiem, jau novecojušajiem ieročiem Pirmā pasaules kara laikā baterija sedza Jevpatorijas ostu. Mūsdienās šie ieroči ir iecienīta vieta, kur fotografēt pilsētas iedzīvotājus un tūristus, kuri vēlas iemūžināt savas brīvdienas Evpatorijā.
