Atrakcijas apraksts
Viena no vecākajām Tallinas baznīcām ir neliela, pieticīga Svētā Gara baznīca. Jādomā, ka tā tika uzcelta 13. gadsimtā pie tāda paša nosaukuma almshouse; rātsnama dokumentos tas tika ierakstīts 1316. gadā. Pašreizējo izskatu baznīca ieguva 14. gadsimtā, vēlāk 1688. gadā ēka tika papildināta ar torni vēlās renesanses stilā. Gadsimtiem ilgi tā bija maģistrāta kapela un lūgšanu baznīca.
Baznīcas ēkas diezgan pieticīgo arhitektūru kompensē tās bagātīgā apdare. Šeit ir pārstāvēti gandrīz visi stili - no gotikas līdz klasicismam. Svētā Gara baznīcā ir liela mākslas kolekcija. Viens no vērtīgākajiem ir meistara Bernta Notkes 1483. gadā izgatavotais altāris. Altāris ir daudzspārnu būve, kuras vidū ir attēlota Svētā Gara nolaišanās (līdz ar to arī baznīcas nosaukums). Ainas no Sv. Elizabete, kā arī "Kunga ciešanas". Ar savu saturu viņi spilgtās krāsās nodod sava laika cilvēka pasaules uztveri.
Visspilgtāko renesanses stilu var izsekot piekārtā kancele, ko 16. un 17. gadsimtā dāvinājis burgomasters Heinrihs fon Lons. Tomēr šīs radīšanas autori nav zināmi. Interesanti ir arī baroka lustras, baroka stila balkoni koriem, kas dekorēti ar Bībeles gleznām un baroka epitāfijām. Nesen baznīca lepojās ar Marijas zvanu, ko 1433. gadā izgatavoja meistars Mertens Seiferts. To rotāja vīnogulāji un figūras, kā arī teksts, kas rakstīts latīņu un lejassaksu valodā. Bet Marijas zvans saplīsa pēc ugunsgrēka 2003. gadā.
Klasicisms tiek pasniegts diezgan pieticīgi, un vienīgais piemērs Svētā Gara baznīcā ir Johannesa Hova glezna, kurā attēlota Kunga tikšanās. Patiesā baznīcas dekorācija ir pulkstenis uz tās fasādes, ko Kristians Akermans izgatavoja 1688. gadā un joprojām darbojas. Pulkstenis ir izgatavots baroka stilā un dekorēts ar kokgriezumiem.
Baznīca ilgus gadus bijusi igauņu nozīmīgākais kultūras centrs. Tās vēsture ir cieši saistīta ar igauņu kultūras attīstību kopumā. Tieši šeit pirmo reizi tika dzirdēts katehisms, ko igauņu valodā tulkoja S. Vanrads un J. Koels. Tajā pašā ēkā laika posmā no 1563. līdz 1600. gadam. strādāja Baltazars Russovs, kurš ir "Livonijas hronikas" autors, kurā apkopoti dati par svarīgākajiem notikumiem igauņu zemes vēsturē. Pašlaik Svētā Gara baznīca ir aktīva evaņģēliski luteriskā.
