Atrakcijas apraksts
Melekas-Česmenskijas pilskalns, kas paceļas Kerčas centrālajā daļā, ir viens no Krimas pilsētas apskates objektiem. Šī ir 4. gadsimta apbedījumu struktūra. BC, un tas savā laikā ir ļoti attīstīts tehniskā un mākslinieciskā ziņā. Pilskalna apkārtmērs ir 200 m, un tā augstums ir gandrīz 8 m. Savu nosaukumu tas ieguvis no tuvumā esošās Melekas-Česmas upes tatāru nosaukuma.
Melekas-Česmenskijas pilskalnu 1858. gadā izraka Kerčas senlietu muzeja direktors A. Ļutsenko. Arheologi cerēja, ka šī majestātiskā kripta palika neskarta, bet kaps tika aplaupīts caur caurumu, kas izveidots velvē pie frontona. Kriptā tika atrasti tikai pāris dēļi no neliela zārka, bērna mirstīgās atliekas, savīta bronzas aproce un alabastra fragmenti. Pilskalna apbedīšanas kamerā tika atrastas bēru mielasta un ugunskura pēdas. Bēru rituāla laikā salauztie trauki un sarkanās figūras lekanas fragmenti ļāva noteikt šīs būves celtniecības laiku kā 4. gadsimta otro pusi. Pirms mūsu ēras.
Apbedījuma struktūra pilskalna iekšpusē sastāv no divām daļām: kameras ar piramīdveida velvi un dromas, kas tajā ved no gludi izzāģētiem blokiem. Tāpat kā Carskoje un Zolotoja apbedījumu kriptas, arī Melekas-Česmes kapenes bija sausā veidā veidotas no akmens šķembām. Tradīcija uzcelt šādus pilskalnus Bosforā ienāca no Mazāzijas un Grieķijas kontinentālās daļas. Par to prototipu kalpoja senās Ēģiptes piramīdas.
Sakarā ar to, ka kaimiņu iedzīvotāji no pilskalna izveda mālu, tas tika praktiski iznīcināts. Kopš 1870. gada Krievijas imperators Aleksandrs II katru gadu no valsts kases piešķīra naudu kapenes remontam un aizsardzībai. 1871. gada jūlijā pilskalns tika atvērts apmeklētājiem. Pamazām tas sāka piepildīties ar daudziem grieķu kultūras pieminekļiem, kā rezultātā pilskalns tika pārveidots par nelielu senlietu muzeju. Pēc padomju varas ienākšanas pilskalns tika nodots Kerčas muzeja jurisdikcijā. Pēc 1994. gadā veiktās rekonstrukcijas pilskalns atkal kļuva atvērts tūristiem.
