Atrakcijas apraksts
Kinabalu kalns atrodas Borneo salas nacionālajā parkā (cits salas nosaukums ir Kalimantan) un ir tās preču zīme. Parks nes tās galvenās atrakcijas nosaukumu - Kinabalu.
Dienvidaustrumāzijā Kinabalu tiek uzskatīts par vienu no augstākajiem kalniem - 4095 metri. Kinabalu nacionālais parks ir mājvieta daudzām endēmiskām sugām, gan dzīvnieku, gan augu sugām. Piemēram, šajā parkā aug gandrīz desmitā daļa no visām zināmajām papardes sugām pasaulē. Šeit ir reģistrētas gandrīz 800 orhideju dzimtas sugas. Kinabalu parkā zīdītāju sugu daudzveidība pārsniedz simts, atzīmētas tikai četras pērtiķu sugas. Ir reģistrēts 326 putnu sugu skaits, 12 anelīdu sugas, arī endēmiskas. Pateicoties visplašākajai dabas daudzveidībai, kalns un parks ap to 2000. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kalnu ainava svārstās no sulīgiem tropiem zemākajā līmenī, līdz kalnu mežiem vidējā un subalpu pļavās augšējā līmenī.
Kinabalu kalns pēc savas dabas nav vulkānisks. Tā ir viena no jaunākajām kalnu sistēmām pasaulē un turpina pieaugt par pieciem milimetriem gadā. Pirmā zināmā reģiona izpētes ekspedīcija notika 1895. gadā britu dabaszinātnieka Hjū Lova vadībā. Viņam arī bija tas gods kļūt par pirmo cilvēku, kurš uzkāpa tās virsotnē. Kalna augstākais punkts nes viņa vārdu - Lova virsotne. Ir arī citas dīvainas virsotnes ar neparastiem nosaukumiem.
Kinabalu, ņemot vērā kāpuma sarežģītību, ir pieejams pat amatieriem, ievērojot atbilstošu veselību. Katru dienu apmēram simtiem tūristu mēģina uzkāpt tās virsotnē. Ne visiem tas izdodas: kad parādās migla un lietus, virsotne tiek slēgta slideno nogāžu un minimālās redzamības dēļ. Kāpšana, kā likums, ilgst divas dienas, un tai ir jābūt gida pavadībā.
"Mirušo mājvieta" - tā no neatminamiem laikiem pamatiedzīvotāji sauc svēto un godājamo Kinabalu kalnu. Saskaņā ar leģendu, virsotne ir aizgājušo senču mājas, viņu dvēseles nomierināšanai tiek upurēta cāļu dzīvība.
