Atrakcijas apraksts
Svēto Patrika un Jāzepa katedrāle atrodas Oklendas centrā, tikai dažu metru attālumā no Sky Tower.
1840. gados valdība piešķīra zemi vairāku katoļu baznīcu celtniecībai Oklendas centrā. Patrika baznīcas pirmā ēka tika uzcelta no koka. Tikai pēc 6 gadiem, 1848. gadā, tika pārbūvēta jauna mūra baznīcas ēka. Baznīca bija tik skaista un grandioza, ka kļuva par sava veida orientieri pilsētā. Viņa sāka parādīties izdrukās un fotogrāfijās kā Oklendas simbols. 1884. gadā sākās ēkas rekonstrukcija, tika likts pamats un uzcelts pamats. Tad ēka, ko var redzēt šodien, tika pārbūvēta.
Sešdesmitajos gados tika uzcelta papildu Listona māja, kurā atradās diecēzes administratīvie departamenti. Listona zāle tagad atrodas šīs ēkas pirmajā stāvā. Tas tiek piešķirts dievkalpojumiem un draudzes apmeklētājiem. Šeit savu darbu veic arī pilsētas sociālie dienesti. Piemēram, šeit tiek rīkotas anonīmo alkoholiķu, anonīmo narkomānu, cilvēku ar C hepatītu sanāksmes. Listonas nama augšējos stāvos dzīvo garīdznieki.
Lai piesaistītu baznīcai jauniešus, katedrālē regulāri notiek dažādi pasākumi jauniešiem. Katra mēneša otrajā svētdienā katedrālē pulcējas tie, kuriem nav vienaldzīgas cietumos esošo problēmas, un katru ceturto svētdienu - cilvēki, kuri Oklendas slimnīcā ir gatavi sniegt visu iespējamo palīdzību.
Svēto Patrika un Jāzepa katedrālē ir daudz ko redzēt. Piemēram, bīskapa Žana Batista Fransuā Pompaljē krūšutēls. Pompaljē bija pirmais katoļu bīskaps Jaunzēlandē. 1937. gadā arhibīskaps Džeimss Listons pasūtīja Pompaljē krūšutēlu, lai pieminētu viņa ierašanās Jaunzēlandē simtgadi. Krūtis tika izveidota, pamatojoties uz visiem pieejamajiem Žana Batista portretiem, ieskaitot leģiona krustu uz krūtīm.
Katedrāles galvenais dārgums ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi Jaunzēlandes vecākie zvani. Lielākajā no diviem zvaniem (24x26 collas) ir uzraksts: "Sveika Marija, par godu svētajiem Bartolomejam un Stefanam 1723. gadā". Uz mazākā zvana (20x18 collas) uzraksts saka, ka zvanu dāvinājuši pilsētas miesnieki Svētās Marijas vārdā. Līdz 1980. gadam zvani skanēja ar rokām. Bet vēlāk tika uzstādīta automatizēta sistēma, un 1980. gada 31. oktobrī pulksten 18.00 zvani pirmo reizi tika darbināti ar elektrisko mehānismu.