Atrakcijas apraksts
18. gadsimta otrajā pusē celtniecība sākās Fontankas upes labajā krastā - no Simeonievsky līdz Anichkovsky tiltam. Tomēr stūra posms starp Italianskaya ielu un upes krastmalu ilgu laiku palika tukšs. Kaimiņu vietā, kas tajā laikā atradās grāfienes Voroncovas īpašumā, pēc nezināma arhitekta projekta tika uzcelta divstāvu māja ar astoņu kolonnu portiku. 1799. gadā Maria Antonovna Naryshkina, kamerneša D. L. sieva. Naryshkina.
Gandrīz uzreiz pēc īpašnieku maiņas (agrāk pils īpašniece bija grāfiene Voroncova) savrupmāju sāka pārbūvēt. Naryshkins vadīja laicīgu dzīvesveidu, mīlēja sarīkot balles, koncertus, izrādes, un tāpēc pavisam drīz pie pils ēkas tika piestiprināts "muzejs" un liela deju zāle, kas dekorēta ar kolonnu rindām, kas pārklātas ar mākslīgo marmoru. Starp tiem bija skulpturāli paneļi, kas veltīti Trojas karam.
Šī vieta ļoti ātri kļuva ļoti populāra Sanktpēterburgas augstākās sabiedrības vidū. Dažās tā laika atmiņās bija teikts, ka reizēm pilī uz izklaides pasākumiem pulcējās līdz pat 1000 cilvēku. Narišškinu ballēs piedalījās Krilovs, Puškins, Deržavins, Vjazemskis. Bieži uz izklaides izrādēm un deju vakariem ieradās pats imperators Aleksandrs I. Turklāt bija pastāvīgas baumas, ka viņš ir ne tikai cienījams viesis, bet arī mājas saimnieces personīgais draugs. Hofmeister D. L. Nariškins, rosinot tenkas, no 6 bērniem par savu atzina tikai vienu no savām meitām - Marinu.
Kamēr savrupmāja atradās Nariškinu ģimenes īpašumā, tā daudzas reizes tika pārbūvēta. 19. gadsimta vidū meitene no Naryshkin ģimenes apprecējās ar P. P. Šuvalovs. Pils atkal tika pārbūvēta. Rekonstrukcija tika veikta gandrīz 10 gadus. Pēc visu darbu pabeigšanas savrupmāju sauca par Šuvalova pili. Tajā parādījās Baltās kolonnas zāle, kas bija lielākā Sanktpēterburgā. Paliek vecās vakaru, balles, vakariņu un vakariņu tradīcijas. Tagad viņi bija vēl pārpildītāki un krāšņāki.
Rekonstruētās pils fasādes projekta autorība pieder arhitektam N. E. Efimovs. Svinīgo zāļu dekoru izgatavoja Saimons. Zelta viesistabas dizainā meistars izmantoja vissarežģītākos koka durvju un logu rāmjus. Sfēriskie griesti ir dekorēti ar dekoratīvu moldingu un lielisku gleznu. Sarkanā dzīvojamā istaba ir pabeigta ar pulētu tumšu valriekstu. Citās zālēs un telpās redzami gotikas motīvi, piemēram, Bruņinieku zālē, kur frīzē attēlotas turnīru ainas.
Pēc Oktobra revolūcijas Šuvalova pils ēkā atradās Dzīvības muzejs. 17 istabās tika izstādītas porcelāna, fajansa, cirsts kaulu, sudraba, gleznu kolekcijas. 1925. gadā kolekcija tika nodota pilsētas muzejiem un Ermitāžai. Muzejs tika likvidēts. 30. gadu sākumā pilī tika ievietots Inženiertehnisko un tehnisko darbinieku nams.
Kara laikā 1941. gadā pīlāra zāles griestos ietriecās aizdedzinoša bumba. Ēka cieta nopietnus postījumus. Pēc kara pils tika atjaunota un rekonstruēta jaunām vajadzībām. Šeit parādījās kafejnīca, atpūtas telpas, biroji, izstāžu zāles. Rekonstrukcijas projekts pieder M. Plotņikovam. Pēc visu darbu pabeigšanas bijušajā Šuvalova pilī notika Draudzības un miera nama ar ārvalstu tautām atklāšana.
Mūsdienās Šuvalova pilī notiek kongresi, konferences, konkursi, preses konferences, modes skates, jubilejas, kāzas un citas svinības. Telpas tiek nodotas Sanktpēterburgas Starptautiskās sadarbības centram, kas atrodas pilī. Turklāt tie, kas vēlas, var organizēt ekskursijas uz pils vēsturiskajām zālēm.
Apraksts pievienots:
Jakobsons Eduards Staņislavovičs 20.05.2013
Pēckara periodā un līdz piecdesmito gadu beigām Šuvalova pilī atradās PSRS Kuģu būves rūpniecības ministrijas Centrālais projektēšanas birojs Nr. izstrādāta.
