Atrakcijas apraksts
Vendenas pils ir lielākā un vislabāk saglabājusies no citām viduslaiku ordeņa pilīm Latvijas teritorijā. Tas atrodas Cēsu pilsētas centrā, kas vēsturē iegāja ar vācu nosaukumu Wenden. Vendens tika dibināts nedaudz vēlāk pēc tāda paša nosaukuma pils, iespējams, to darīja vendi (vai vendi), kā norāda nosaukums. Pils tika izveidota šīs tautas koka cietokšņa vietā.
Vendenas pils tika uzcelta stratēģiski nozīmīgā vietā. Šeit saplūda tirdzniecības ceļi uz Pleskavu, Dorpatu un Lietuvu. Vēlāk tā kļuva par daļu no Gaujas koridora nocietinājumu sistēmas, aizsargājot zemes Igaunijā un Latvijas ziemeļos.
1206. gadā Zobenvīru ordeņa bruņinieki meistara Venno (Vinno) fon Rorbaha vadībā uzsāka mūra pils celtniecību. Būvniecība tika pabeigta 3 gadu laikā. Pils izveidošanas sākuma gads tiek uzskatīts par Cēsu pilsētas dibināšanas gadu.
Pēc Saula kaujas 1236. gadā daļa sakautā Zobennieku ordeņa iestājās Vācu ordenī un izveidoja Livonijas ordeni kā Vācu ordeņa atvasi.
Kopš 1237. gada sākuma daudzus gadus Vendenes pils bija Livonijas ordeņa mestra rezidence, taču ar dažiem pārtraukumiem, jo aptuveni pusi laika rezidence atradās Rīgā. No pils sākotnējā izskata saglabājušās vienas nabas kapelas paliekas pils austrumu daļā un arhitektūras detaļu fragmenti, kas veidoti no vēlā romānikas tipa balta akmens. Parasti pilī dzīvoja apmēram 30 bruņinieku. Viņu ģimenes un algotņi atradās netālu.
Pils tika pārbūvēta 14. gadsimta beigās - 15. gadsimta sākumā. No tā izdzīvoja divas ēkas, kas savienotas taisnā leņķī, kas atrodas dienvidrietumos un dienvidaustrumos, un divi galvenā rietumu torņa līmeņi. Netālu no tā atradās ieeja pagalmā, kā arī ārējās arkveida galerijas fragmenti. Sienas tika būvētas no kaļķakmens un laukakmeņiem. Acīmredzot pils logus rotāja skaisti baltā akmens stiprinājumi.
15. gadsimta beigās - 16. gadsimta sākumā, kad valdīja meistars Valters fon Pletenbergs, tika uzcelti divi apaļi artilērijas torņi ar vairāk nekā četrus metrus biezām sienām un tika organizēts forburgu tīkls.
Vendenes pils ir daudzkārt apšaudīta un izturējusi daudzus aplenkumus. 1577. gadā Ivana Briesmīgā karaspēks to gandrīz iznīcināja. Un 1748. gadā pils nodega pilsētas ugunsgrēka laikā. 1777. gadā barona Zīversa ģimene nopirka zemi un pārbūvēja pili, pārvēršot to par gotisko pili. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Vendenes pils tika atjaunota.
Šobrīd norit darbs pie Cēsu Vendensa pils atjaunošanas. Rietumu tornis, kurā atrodas meistara zāle, ir labā stāvoklī. Lademaer tornis, saimniecības ēkas un austrumu tornis izskatās labi. Tajā ir ēdnīca - remters, kurā bruņinieki pusdienoja.
Pastaigām pa pili tūristiem tiek pasniegts lukturītis, un kas ir ļoti interesanti - viduslaiku ķivere, lai piešķirtu īpašu garšu un lai pasargātu sevi no triecieniem tumšos koridoros pret sijām un šaurām spirālveida kāpnēm. Pagrabstāvā atrodas pils cietums, kuru var arī apmeklēt.
Interesants fakts ir tas, ka decembrists rakstnieks A. Bestuževs -Marlinskis izveidoja romānu par Vendenas pili un tās dižciltīgo īpašnieku - „Vendenas pils. Fragments no apsardzes virsnieka dienasgrāmatas. 1821. gada 23. maijs "(šis ir viens no viņa četriem" Livonijas romāniem ").
Vendenas pils Cēsīs ir unikāla atrakcija, jo tā ir lielākā un vislabāk saglabājusies viduslaiku pils Latvijā.
