Latvijas upes vai nu beidz ceļu Baltijas jūras ūdeņos, vai arī ieplūst upju baseinā esošajās upēs, kuras savukārt atkal ieplūst Baltijas ūdeņos.
Gaujas upe
Upe šķērso Latvijas teritoriju, daļēji esot dabiskā robeža ar Igauniju. Kopējais upes garums ir 460 kilometri. Gvajaja ir garākā upe Latvijas teritorijā no tās iztekas līdz saplūšanai.
Upi baro trīs avoti: sniegs (apmēram 40%); lietus; gruntsūdeņi. Ar ilgstošām lietavām ūdens upē var ievērojami paaugstināties, apdraudot plūdus. Dažos gadījumos šādi īslaicīgi plūdi ir pat spēcīgāki par pavasara plūdiem.
Dubnas upe
Viena no Latvijas upēm, kas iet cauri vairākiem valsts reģioniem: Krāslava; Daugavpils; Preiļskis. Kopējais upes kanāla garums ir 105 kilometri.
Upes avots ir dziļūdens ezers Carmanu. Tad upe dodas uz rietumiem un pievienojas Daugavas ūdeņiem Libānas pilsētas teritorijā. Pa ceļam upe tranzītā šķērso vairākus ezerus: Carmanu; Sakovo; Aņisimovo; Vishkyu; Luknas.
Augštecē (līdz Luknas ezera spogulim) Dubna atgādina kalnu upi. Šajā ceļa posmā straume ir strauja, dibens ir akmeņains. Kanāls pats atrodas starp stāvām krastiem. Apakšējā daļa jau ir klusāka.
Ogres upe
Ogre ir pilnīgi Latvijas upe, tās garums ir 188 kilometri. Avots ir neliels Siveninsh ezers (Vidzemes augstienes teritorija). Upes gultne ir ļoti līkumota, bet galu galā Ogres ūdeņi pievienojas Daugavai tāda paša nosaukuma Ogres pilsētas teritorijā. Lielākās upes pietekas ir: Lichupe; Lobe; Aviekste.
Līkumainās plūsmas dēļ upe piesaista daudzus laivotājus.
Lielupes upe
Lielupe ir viena no retajām upēm, kas pilnībā pieder Latvijas teritorijai. Kopējais straumes garums ir 119 kilometri. Pirms saplūšanas Lielupe tiek uzlauzta piedurknēs. Viens ieplūst Rīgas līča ūdeņos, loka - Rietumu Dvinas ūdeņos. Augštecē upe veido nelielu pussalu, kas pazīstama kā Rižskas piejūra.
Lielupe ir otra nozīmīgākā upe valstī. Avotu veido divu upju saplūšana: Memele; Musa. Turklāt pati Lielupe ir daudz īsāka nekā upes, kas to radījušas. Tātad Memeles garums ir 191 kilometrs, bet Musa - 164 kilometri.
No iztekas līdz pat tās pietekas Islices saplūšanai Lielupē upe tek cauri dziļas ielejas teritorijai, ko ieskauj augsti akmeņaini krasti. Sasniedzot līdzenumu, augstie krasti pamazām pārvēršas par maigu līdzenumu. Tā kā straumes slīpums ir mazs, Lielupe parasti ir mierīga, nesteidzīga straume. Upe iet caur Zemgales līdzenuma teritoriju un Primorskas zemieni.
Kopumā upei ir vairāk nekā 250 pietekas. Lielupe savāc ūdeni no daudzām upēm, un tāpēc pavasara palu laikā tas plaši attīstās. Tajā pašā laikā plūdi ir pakļauti ne tikai palu pļavām, bet arī apmetnēm, kas atrodas netālu no upes gultnes.
