Atrakcijas apraksts
Kremsas rātsnams atrodas pagasta laukumā (Pfarrplatz), uz dienvidiem no draudzes baznīcas un slavenās Landstraße galvenās ielas.
Rātsnama vēsture sākas 1419. gadā, iegādājoties māju grupu, kas atrodas uz dienvidiem no pagasta kapsētas. Šīs ēkas agrāk piederēja vietējai iedzīvotājai Margarētai fon Daksbergai. 1453. gadā tika nolemts šīs ēkas nojaukt un to vietā uzbūvēt jaunu mēra kabinetu. Pagāja apmēram 100 gadi, līdz šis plāns stājās spēkā.
Rātsnams tika uzcelts 1548. gadā baroka stilā Landstrasse un Kirchengasse stūrī. Tās galvenā dekorācija ir skaists erkera logs, kas tika atjaunots pirms vairākiem gadiem un tagad parādās bijušajā krāšņumā vietējiem iedzīvotājiem un Kremsa viesiem. Rātsnama fasādes rotā dažādi reljefi, Simsona skulptūra ar lauvu un ģerboņu attēli, starp kuriem ir Kremsa pilsētas, imperatora Kārļa V un monarha Ferdinanda I emblēmas. Šie ģerboņi kļuva par sava veida solidaritātes izpausme starp pilsētas tēviem un viņu valdniekiem.
1549. gadā Rātsnamam pievienoja divas zāles, kurām var piekļūt no ziemeļu puses, tas ir, no pagasta laukuma. Šo telpu velves balstīja kolonnas. Viena istaba bija mēra birojs, bet otrā, kurai varēja piekļūt no pirmās, bija neliela istaba vēlu gotikas stilā, tagad pārveidota par konferenču zāli. Liela interese ir arī par deju zāli, kas iekārtota baroka stilā, kas tagad tiek izmantota svinīgām pieņemšanām un pilsētas domes sanāksmēm.
Ēkas modernās baroka fasādes ir Rātsnama rekonstrukcijas rezultāts, kas notika 1782. gadā.
