Atrakcijas apraksts
Perges pilsēta tika dibināta pēc Trojas kara un drīz kļuva par galveno Pamfīlijas ostu. Par pilsētu palika maz informācijas līdz Aleksandra Lielā ierašanās brīdim 333. gadā pirms mūsu ēras. Paši Perges iedzīvotāji atvēra viņam vārtus un atļāva komandierim izmantot pilsētu kā militāro bāzi. 133. gadā pirms mūsu ēras. pilsēta Perge kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu. Tieši romiešu valdīšanas laikā pilsēta sāka augt un plaukt. Perge ir slavena arī ar to, ka apustulis Pāvils šeit pirmo reizi lasīja savu sprediķi.
Grieķu-romiešu tipa pilsētas teātris tika uzcelts mūsu ēras 2. gadsimta otrajā pusē. un vienā reizē tas varēja uzņemt aptuveni 15 tūkstošus skatītāju. Ēka sastāvēja no diviem stāviem. Sienas rotā bareljefi, kas attēlo Dionīsu un Kentrosu. Pat šodien var saskatīt šo rotājumu fragmentus. Visas skatītāju vietas ir sadalītas divās nozarēs ar trīspadsmit pakāpju sēdvietām. Romieši izmantoja teātra ēku gladiatoru cīņām. Uz teātra ārējās sienas tika uzcelta strūklaka. Teātra priekšā atrodas U formas stadions, kas ir labi saglabājies līdz mūsdienām. Tā tika uzcelta arī mūsu ēras 2. gadsimtā. Stadions varēja uzņemt 12 tūkstošus skatītāju.
Saglabāti pilsētas cietokšņa sienu posmi līdz 12 metriem augsti. Dienvidu vārtus, pa kuriem tūristi ienāk pilsētā, sauc arī par "Romas vārtiem". Tūlīt aiz viņiem atrodas hellenistiskie vārti (mūsu ēras 3. gs.). Vārtu malās ir noapaļoti torņi ar iznīcinātu virsotni un nišas, kurās atrodas izrakumu laikā atrastas skulptūras. Ārpus vārtiem ir neliels pagalms ar nišām sienās. Pagalma ziemeļu pusē ir trīs ieejas. Tie ir veidoti divstāvu pieeju veidā. Šīs ieejas struktūras nišās savulaik stāvēja Romas imperatoru un ķeizarienes statujas.
Helēnisma vārtu austrumu pusē atrodas Perga Agora. Tā tika uzcelta mūsu ēras 4. gadsimtā. Agoru ieskauj kolonnas, un pa perimetru atrodas darbnīcas un telpas. Centrā ir apaļš templis. Dienvidu pusē ir baznīca. Nesenie arheoloģiskie meklējumi ir atklājuši labi saglabājušās romiešu pirtis iepretim agorai.
No galvenajiem vārtiem līdz akropolei ir plaša, ar marmoru klāta Arkādijas iela ar kolonādēm abās pusēs. Ielas vidū ir divus metrus plats ūdens kanāls, bet sānos-tirgotāju letiņi. Šo galveno ielu šķērso cita, kas ved no austrumiem uz rietumiem, un kuras paplašinātajā rietumu galā var atrast monumentālas palaestras drupas. Palestra ir labi saglabājusies ēka, kas veltīta imperatoram Klaudijam (41. – 54. G.). Vannas drupas atrodas netālu no pilsētas mūriem šīs ielas rietumu galā.
Arkādianas ielas austrumu pusē Bizantijas laikmetā tika uzcelta bīskapa bazilika ar divām navām. Arkādijas pretējā pusē, akropoles pakājē, atrodas nimfa (svētais avots), kas ir pusapaļa struktūra, kas datēta ar Hadriāna valdīšanas periodu (130-150 AD). Šīs milzīgās, 21 metru garās un 37,5 metrus plašās strūklakas centrā stāvēja upes dieva statuja. Strūklakas teritorijā atrastas daudzas dažādas skulptūras.
Akropole atradās kalnā tieši aiz nimfas. No tā pašā augšā palika viena neizskatīga ēka, kurā glabājas marmora kolonnu paliekas un velvju griesti.
