Atrakcijas apraksts
Slavenais Vārda teātris ir liels projekts, ko vada Ščukina teātra skolas absolvents, režisors Leonīds Izotovs. Teātra attīstība sākās 1975. gadā. Kopš dibināšanas brīža tas tika izveidots kā poētisks teātris, kā arī mākslinieciskā vārda teātris. Komandas galvenā daļa bija jaunieši - studenti un skolēni.
Pati pirmā izrāde, kas jaunajam teātrim atnesa vēl nebijušu slavu, bija poētiska publicistiska izrāde, kas 1976. gadā iestudēta pēc spāņu dzejnieka Lorkas Federiko Garsijas pantiem ar nosaukumu “Es rakstu jūsu vārdu, brīvība!”. Tieši šī izrāde kļuva par Vissavienības amatierteātru konkursa laureāti. Tūlīt pēc šī iestudējuma nāca vēl viena izrāde, kuras pamatā bija Aleksandra Bloka dzejolis "Divpadsmit". Abas izrādes ir pārdzīvojušas aptuveni 100 izrādes.
Repertuāra teātra bloku, kas attiecas uz poētisko virzienu, plaši pārstāv izrādes, kas vairākkārt atskaņotas pēc Lengstona Hjūsa pantiem ("Un nav par ko bēdāties", "Blūza stilā"), Andrejs Voznesenskis ("Es gribu klusumu!", "Nostalģija"), lielais krievs Aleksandra Puškina sviedri ("Rudens", "Ziema, kas mums jādara"), Vladimirs Majakovskis ("Majakovskis smejas. Majakovskis smaida. Majakovskis izsmejas"), Krievu klasiskie dzejnieki 18.-20. Gadsimtā, pamatojoties uz slaveno sudraba laikmeta dzejnieku darbiem; bija arī izrādes pēc Sašas Černijas, Sergeja Jeseņina, Marinas Cvetajevas, Osipa Mandelštama, Borisa Pasternaka dzejoļiem.
Svarīgu Vārda teātra repertuāra daļu veidoja dramatiski darbi, no kuriem lielākā daļa bija vērsta uz jauniešu un bērnu auditoriju: Ņina Doliņina "Viņi un mēs", Ļevs Ustinovs "Sala pa pusei", Vladimirs Konstantinovs un Boriss Raters "Levsha", Korney Chukovsky "Aibolit", Samuil Marshak "The Cat's House" un daudzi citi slaveni darbi. Teātra darbā un aktivitātēs izcils posms bija dramatiskas ievirzes izrādes: Grigorijs Gorins "Aizmirstiet Herostratu", Antons Čehovs "Joks", Nikolajs Erdmans "Mandāts".
Teātris gatavo mūzikas un autora dzejas vakarus, krievu romanču vakarus, kā arī radošu personīgo vakaru vadošajiem un slavenajiem aktieriem: Irinai Barabanovai-Kaļiņinai, Artemam Tasalovam, Vladimiram Lutskeram, Oļegam Grigorjevam, Svetlanai Bogdanovai, Masai Obodovai, Aleksejam Kuzminam, Grigorjevu ģimene. Viena no teātra māksliniecēm un fotogrāfēm pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija Tatjana Daņilova, kura vēlāk saņēma titulu "Labākā sievietes fotogrāfe Krievijā".
Laika posmā no 1977. līdz 1987. gadam Vārda teātris varēja izmantot unikālu kultūras un izglītības ceļojumu veidu, proti, vasaras un divu nedēļu ziemas "piezemēšanos" reģionālajos rajonos. Vasarā - ar vagonu un zirgu, bet ziemā - uz slēpēm, bet vienreiz - ar velosipēdiem. Koncerti un priekšnesumi tika sniegti lauku skolās, klubos, "sarkanajos stūros", vienkārši uz ielas vai pat laukā. Kopumā reģiona lauku apvidos tika rīkotas vairāk nekā 250 izrādes, kas piesaistīja aptuveni 10 tūkstošus skatītāju. Vārda teātris apeja gandrīz visus reģionālos rajonus. Bija piecas vasaras "piezemēšanās" un vienpadsmit ziemas.
Lielākajā mērā pats teātris meklēja savu auditoriju, uzstājoties rūpnīcās, izglītības iestādēs, klubos. Visbiežāk pēc šādām izrādēm teātrī ieradās jauni aktieri. Visā teātra darba laikā par aktieriem kļuvuši aptuveni simts cilvēku. Viņa dzīvē piedalījās arī vairuma agrāk strādājošo aktieru bērni.
Šodien Vārda teātris arī veic savu straujo radošo darbību. Sestdien teātra ēkā Sovetskaja ielā tiek rīkotas dažādas izrādes. Šobrīd teātra repertuārā ir septiņas izrādes, un divas izrādes vēl tiek pabeigtas projektā. Uz teātra skatuves ir iedzīvināts unikāls savā veidā etnogrāfiskais, muzikālais un teātra projekts “Pleskavas dolts”.
