Atrakcijas apraksts
Jēkaba katedrāle ir galvenā katoļu baznīca Latvijā, ceturtā lielākā baznīca Rīgā. Katedrāle. St James ir ķieģeļu gotikas piemineklis. Pirmā pieminēšana par baznīcu, kas atrodas pašreizējās katedrāles vietā, ir datēta ar 1225. gadu. Šis datums, kas iegravēts baznīcas centrālajā rietumu fasādē, tiek uzskatīts par paredzamo Svētā Jēkaba baznīcas celtniecības gadu.
Reformācijas laikā 1552. gadā draudzes locekļi riskēja šajā baznīcā rīkot pirmo dievkalpojumu luterāņu gaumē Rīgas vēsturē. 1524. gadā antikatolisko nemieru kulminācijas laikā Svētā Jēkaba baznīca, tāpat kā lielākā daļa pilsētas katoļu baznīcu, tika iznīcināta, kā rezultātā gandrīz pilnībā tika iznīcināta iekštelpa.
Pilsētas aplenkuma laikā, ko veica cara Alekseja Mihailoviča Krievijas karaspēks, Svētā Jēkaba baznīcā trāpīja vairāki šāviņi. Divas no tām, Rīgas aplenkuma piemiņai, tika mūrētas centrālās fasādes sienās, bet vēl divas - altāra daļā.
Visā tās vēsturē baznīca ir vairākas reizes mainījusi savu reliģiju un daļēji pārbūvēta. 1756. gadā baznīcas galvenajai ēkai pievienoja smailu smaili astoņstūra formā. 1782. gadā tika uzcelts jauns centrālais portāls. Kopš 1923. gada Svētā Jēkaba baznīca atkal pieder katoļu ticībai.
Baznīcas torņa augstums, ieskaitot smaili, ir 80 metri. Interjera interjerā jūs varat redzēt ziedu ornamentu, kas rotā galvaspilsētas baznīcas korī. Šis ornamenta veids ir reti sastopams gotikas skulpturālās dekorācijas baznīcas kanonam. Sākotnēji baznīca bija zāles tipa, šodien tā ir trīseju konstrukcija, kuras plāns ir 27 x 50 metri. Kopumā baznīcas interjers ir diezgan vienkāršs un lakonisks, kas, starp citu, atbilst katoļu sakrālo struktūru dizaina koncepcijai. 1736. gadā uz baznīcas torņa smailes tika novietota tradicionāla gaiļa formas vējstikla lāpstiņa, kuru varam redzēt vēl šodien.
1680. gadā baznīcā tika izveidots altāris, kas tajā laikā bija galvenā karaliskā luterāņu baznīca. Tiek uzskatīts, ka tas ir agrākais baroka altāris Latvijā. Kas ir šī altāra radītājs, nav zināms. 1902. gadā tika nolemts likvidēt jau sabrukušo altāri. Jaunās celtniecībai tika uzaicināti divi amatnieki: kokgriezējs Jākobs Šrade un tēlnieks Kristofs Mittelhauzens. Neskatoties uz to, ka vecais altāris tika demontēts, kaut kas no tā ir saglabājies, proti, to rotājošās eņģeļu figūras, kas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 1924. gadā parādījās jauns altāris, kas bija jau trešais pēc kārtas.
Viens no interesantajiem Svētā Jēkaba baznīcas interjera elementiem ir kancele. Tas ir veidots impērijas stilā, to izgatavojis meistars Augusts Gotilfs Heibels 1810. gadā. Lekcija ir izgatavota no sarkankoka koka, gar tās laukumu ir intarsija ar bagātīgiem ziedu ornamentiem un izsmalcinātām arabeskām. Kopumā tempļa īpatnība ir arhitektūras stilu sajaukums baznīcas interjerā, savukārt no ārpuses tas ir samērā viendabīgs.
1761. gadā ērģeļu izgatavotājs Heinrihs Andrejs Kontsiuss sāka radīt baznīcai ērģeles. Šīs ērģeles nav saglabājušās līdz mūsdienām. Jaunā tika izgatavota 1913. gadā, mūsdienu ērģeļu radītājs bija meistars E. Martins. Jēkaba katedrāles logi ir pārklāti ar vitrāžām, kuru radīšana aizsākās pagājušajā gadsimtā. Tātad trīs spilgti vitrāžas, kas rotā kora austrumu sienas logus, tika izgatavotas 1902. gadā jūgendstila stilā.
