Atrakcijas apraksts
Vetingenes-Mererau abatija ir Romas katoļu baznīcas teritoriāla un administratīva vienība diecēzes līmenī, kas ir pakļauta tieši Svētajam Krēslam, un to vada benediktiešu klostera abats.
Klosteri 611. gadā dibināja svētais Kolumbans, kurš pēc izraidīšanas no Löksoil šeit uzcēla baznīcu, bet nedaudz vēlāk arī klosteri. 1079. gadā mūks Gotfrīds, nosūtīts uz Wettingen-Mehrerau, reformēja klosteri un ieviesa Svētā Benedikta valdīšanas laiku. 11. gadsimta beigās klosteri pārbūvēja Ulrihs (Bregencas grāfs), un tajā dzīvoja mūki no Svētā Pētera Konstances abatijas (Vācija). 12.-13. gadsimtā klosteris ieguva īpašumtiesības uz daudzām tuvējām zemēm, un 16. gadsimtā tam jau bija 65 pagasti.
16. gadsimta vidū, reformācijas laikā, klosteris bija galvenais atbalsts katoļticībai Forarlbergas reģionā. Abata Ulriha Mēca sprediķiem bija milzīga ietekme uz reģiona iedzīvotājiem, kas viņus vērsa pret reliģiskiem jauninājumiem. 17. gadsimta vidū, kara laikā ar zviedriem, klosteris tika stipri bojāts un izlaupīts. Līdz 1738. gadam klosteris tika atjaunots, bet 1805. gadā pēc Presburgas miera Vorarlbergas teritorija kopā ar abatiju pēc Austrijas sakāves Austerlicas kaujā tika nodota Bavārijai. 1806. gadā klosteris tika izformēts, un dažas ēkas tika nodedzinātas. 1807. gadā atlikušās ēkas tika pārdotas izsolē un vēlāk demontētas materiāliem Landau ostas celtniecībai.
1853. gadā, kad zemes atkal tika nodotas Austrijai, ar imperatora Franča Jāzepa I atļauju klostera zemes atkal tika izpirktas. Jaunā klostera abats bija Vetingenas cisterciešu abatijas mūks. Wettingen-Mehrerau cisterciešu abatija tika oficiāli atklāta 1854. gada 18. oktobrī.
19.-20. gadsimtā abatija aktīvi attīstījās, 1920. gadā tika iegūta tuvējā pils, kurā mūsdienās atrodas sanatorija un vidusskola ar internātskolu.
