Atrakcijas apraksts
Grieķi un romieši bieži organizēja ratu sacīkstes, saistībā ar kurām hipodroms bija raksturīga liela polisa (pilsētas) iezīme. 203. gadā Septimijs Severs sāka atjaunot iznīcināto pilsētu, un pirmais, ko viņš darīja, bija sākt Hipodroma celtniecību. Konstantīns I hipodroma teritoriju padarīja lielāku un skaistāku. Viņa valdīšanas laikā hipodroms bija aptuveni 500 metrus garš un 130 metrus plats. Skrejceļi bija U formas. Viņi ieskauj skatītāju tribīnes, kas paredzētas 40 000 skatītāju. Greznā imperatora kaste atradās dienvidaustrumu pusē un savienota ar pili.
Hipodroms ilgu laiku bija Bizantijas impērijas galvaspilsētas sociālās un sporta dzīves centrs. Tajā notika ratu sacensības, gladiatoru cīņas ar savvaļas dzīvniekiem, kā arī mākslinieku, akrobātu, mūziķu priekšnesumi un svinīgas ceremonijas. Pamazām pilsētnieki tika sadalīti divās līdzjutēju komandās - "zilā" un "zaļā". Populāras komandas, kas piedalījās sacīkstēs, bija tērpušās šo krāsu drēbēs. Bieži sadursmes starp "faniem" bija politiskas un reliģiskas dabas, ko pavadīja nemieri, pogromi un asiņaini slaktiņi. Viena šāda liela pogroma laikā, kas notika 532. gadā, izcēlās ugunsgrēks, puse pilsētas nodega, aptuveni 30 000 cilvēku gāja bojā. Imperatora rezidence tika pārvietota no Lielās pils, un hipodroms sāka sabrukt. 1204. gadā IV krusta gājiena dalībnieki beidzot iznīcināja un izlaupīja hipodromu. Osmaņi, kas okupēja Konstantinopoli, nemīlēja ratu sacīkstes, tāpēc viņi neiesaistījās hipodroma atjaunošanā, kas pārvērtās par marmora, kolonnu un akmens bloku avotu celtniecībai.
Pēc Sultanahmedas mošejas uzcelšanas bijušā hipodroma vietu sāka saukt At Meydany (Zirgu laukums). Šeit notika zirgu apmācība un dažādi publiski pasākumi. Mūsdienās šo laukumu sauc par Sultanahmedu Meidani (Sultanahmedas laukumu). Hipodroma trases tika pārklātas ar zemi (slāņa biezums 4-5 metri) un tika izveidots milzīgs parks.
No hipodroma ir saglabājušās tikai arku drupas un sienu fragmenti. Savulaik Hipodroma sienu, kas nes nosaukumu "Spina", rotāja pieminekļi, statujas, obeliski, smilšu pulksteņi un citas trofejas. Ēģiptes obelisks (augstums 20 metri), Konstantīna Porfirogeneta kolonna (augstums 32 metri) un Serpentīna kolonna no Apolona tempļa ir saglabājušies līdz mūsdienām. Izdzīvoja arī 4 bronzas zirgi (4.gs.pmē.), Kas tika uzstādīti uz hipodroma sākuma telpu jumta. 1204. gadā krustneši nozaga bronzas zirgus un uzstādīja tos Venēcijas Svētā Marka katedrāles fasādē. Bet 1797. gadā Napoleons iekaroja Itāliju un lika zirgus uzstādīt Parīzes Karuseļa arkā. Un 1815. gadā zirgi tika atgriezti Venēcijā un šodien tie atrodas Svētā Marka muzejā.
Hipodroma rietumu daļā atrodas Ibrahim Pasha pils (16. gs.). Pašlaik tajā atrodas Turcijas un islāma mākslas muzejs, kurā eksponēti veci rokraksti, paklāji, Iznik flīzes, miniatūras un senie apģērbi.
