Atrakcijas apraksts
Nikolaja baznīca, tautā pazīstama kā Lielā baznīca, ir vecākā Stokholmas vecpilsētas Gamla Stan. Tās ēka ir svarīgs Zviedrijas gotikas ķieģeļu būvniecības piemērs. Baznīca atrodas blakus Karaliskajai pilij, un uz dienvidiem no tās atrodas Biržas ēka, kas vērsta pret Stortorget laukumu, kur savukārt atrodas Zviedrijas akadēmija, Nobela bibliotēka un Nobela muzejs.
Nikolaja baznīca rakstītajos avotos pirmo reizi minēta 1279. gadā, un to sākotnēji uzcēla pašas pilsētas dibinātājs Jarl Birger. Gandrīz četrus gadsimtus tā bija vienīgā draudzes baznīca pilsētā, un pēc reformācijas 1527. gadā katedrāle tika padarīta par luterāņu.
Lielā mērā pateicoties savai ērtajai atrašanās vietai un bijušās karaliskās pils un mūsdienu karaļa pils tuvumam, Sv. Nikolaja baznīca bieži ir bijusi vieta nozīmīgiem notikumiem Zviedrijas vēsturē, piemēram, kronēšanas, karaliskās kāzas un karaliskās bēres. Pēdējā kronēšana, kas notika šeit, bija Oskara II kronēšana 1873. gadā. Kroņprincese Viktorija, Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustafa un karalienes Silvijas vecākā meita, 2010. gada 19. jūnijā Svētā Nikolaja baznīcā apprecējās ar Danielu Vestlingu. Tas notika tajā pašā vietā un tajā pašā dienā, kad viņas vecāku laulība notika 1976. gadā.
Visslavenākā no baznīcas bagātībām ir Bernta Notkes (1489) koka Svētā Jura un pūķa statuja. Statuja, kas atceras 1471. gada Brunkebergas kauju, kalpo arī kā Svētā Jura un divu citu svēto relikviju relikts. Baznīcā glabājas viena no vecākajiem un slavenākajiem Stokholmas attēliem - gleznas Vadersolstavlan (False Sun) kopija; šī kopija ir datēta ar 1632. gadu, bet pazaudētais oriģināls - no 1535. gada. Gleznu pasūtīja zinātnieks un reformators Olafs Petri. Tajā attēlots oreols - viltus saule, kas gleznai devusi nosaukumu, un 16. gadsimtā tā tika interpretēta kā briesmīgu nākotnes notikumu vēstnesis.
