Atrakcijas apraksts
Lielkņaza pils ir Luksemburgas lielkņaza oficiālā rezidence Luksemburgas pilsētā. Tieši šeit notiek lielākā daļa valsts sanāksmju, auditoriju un pieņemšanu.
Savā garajā vēsturē sākotnējā ēka, kas celta 1572. gadā un sākotnēji izmantota kā rātsnams, ir piedzīvojusi dramatiskas izmaiņas un vairākas reizes mainījusi īpašniekus. Pirmā vērienīgā rekonstrukcija tika veikta 1728. gadā, un jau 1741. gadā ēka tika plaši paplašināta. 1795. gadā, pēc franču okupācijas Luksemburgā, Rātsnama ēkā atradās Foreta departamenta administrācija.
1817. gadā pils kļuva par gubernatora mītni - Orānu dinastijas (Nīderlandes karaliskās dinastijas) gubernatoru, kas tolaik kontrolēja Luksemburgu. 1883. gadā, gatavojoties Nīderlandes karaļa un Luksemburgas lielkņaza Vilema III un viņa sievas Emmas vizītei, ēka tika atjaunota.
1890. gadā Vilems III nomira, un Nīderlandes kronis pārgāja viņa meitai Vilhelminai, bet, tā kā Luksemburgā bija spēkā tā sauktais Salic likums, pēdējais Naso hercogs Ādolfs kļuva par Luksemburgas lielkņazu. Tā rezultātā izjuka Nīderlandes un Luksemburgas personīgā savienība, un Ādolfs ilgu laiku kļuva par pirmo neatkarīgās Luksemburgas valdnieku un par savu pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējās bijušo gubernatora rezidenci. Ādolfa valdīšanas laikā pilī tika veikts kapitālais remonts, un tika pabeigts jauns spārns, kurā atradās hercoga un viņa ģimenes locekļu personīgās kameras, kā arī viesu istabas. Jauno spārnu projektēja arhitekti Gedeons Bordiu un Čārlzs Ārents.
Vācu okupācijas laikā Lielhercogu pils tika izmantota kā krodziņš un vieta dažādiem izklaides pasākumiem, kas, protams, nepagāja bez pēdām - ievērojama daļa mēbeļu un mākslas darbu tika iznīcināta (un, iespējams, daļēji izvests no valsts). 1945. gadā, atgriežoties no lielhercogienes Šarlotes trimdas, pils atkal kļuva par lielkņazu mītni. Laika gaitā pils tika pilnībā atjaunota. Pils interjers tiek regulāri atjaunināts atbilstoši mūsdienu stilistiskajām tendencēm un komforta standartiem.
